Viss šis vakars veltīts diriģenta Jāņa Dūmiņa simtgades atcerei. Jubilejas gadskārta apritēja 30. martā un tika atzīmēta ar koncertu Rīgas Domā, bet 31. marta vakarā cieņas apliecinājums Meistaram izskan "Klasikā".

Vakaru ietver Jāņa Dūmiņa stāsti - tūdaļ pēc septiņiem ar viņa atmiņām par skolas un jaunības gadiem, par studijām, kas sākās kā vijolniekam, bet rokas pārpūles dēļ pārtrūka un turpinājās kordiriģēšanas nodaļā. Pirmajā stāstā - arī par pirmajām diriģenta-praktiķa gaitām, sadarbību ar dažādiem koriem un vēl citi dzīves akcenti.

Vakaru noslēdz viņa stāsts, kurā atmiņu pavedieni vijas, atceroties dažādas dzīves gaitā satiktās personības - Gustavu Ernesaksu, Leonīdu Vīgneru, Leo Blehu, Marģeri Zariņu, Eduardu Smiļģi un vēl citus.

Pēc pirmā stāsta pulksten 19.55 radioviļņos skan dažādu gadu vēsturiski koncertieraksti no Dziesmu svētku simtgades 1973. gadā līdz jaunās tūkstošgades sākumam, kuros Jāņa Dūmiņa vadībā gan koncertzālēs, galvenokārt Universitātes Lielajā aulā, gan Mežaparka Lielajā estrādē dzied kori "Rīga", Valsts akadēmiskais koris "Latvija" (kuru Jānis Dūmiņš vadīja vairāk nekā desmit gadus) un Dziesmu svētku apvienotais koris. To sniegumā skan gan tautas melodiju apdares, gan klasiķu – Emīla Dārziņa, Emiļa Melngaiļa, Pētera Barisona – dziesmas, kā arī Raimonda Paula "Manai dzimtenei" un Valtera Kaminska kantāte ar Ojāra Vācieša dzeju "Dzīves dziesma", kas uz Lielās estrādes krāšņi izskanēja Dziesmu svētku simtgades koncertā un vārda "Latvija" dēļ tika izsvītrota no tālākajiem koncertiem.

No 20.40 turpat divas stundas Jāņa Dūmiņa daudzpusīgā personība izgaismojas atmiņu lauskās: vispirms savu tēvu gan ģimenes lokā, gan darbos kopā ar koriem un uz Dziesmu svētku komandtiltiņa atceras viņa meita - ērģelniece, diriģente un muzikoloģe - Ilze Dūmiņa-Kroja, kuras vēsturnieces un pētnieces gars pārmantots no tēva, kurš izlasījis vai visas Latvijā izdotās muzikoloģijas grāmatas un arvien rūpīgi iedziļinājies katrā skaņdarbā un tā stilā. (Ar Ilzi saruna notika pa tālruni, jo tika atcelts lidmašīnas reiss no Grācas uz Rīgu, un Ilze te ieradās tieši uz koncertu!)

Savukārt 21.30 savās atmiņās, domās un vērtējumos par Jāni Dūmiņu dalās cienījamā diriģente, viena no pirmajā profesora  studentēm Maruta Rozīte, kura ar meistaru sadarbojusies un padomus lūgusi visā savā tālākajā diriģentes darbībā. Maruta Rozīte ir arī viena no Jāņa Dūmiņa balvas laureātēm. Pēc tam atmiņu skicēs dalās vijolnieks Juris Švolkovskis, kurš savas atmiņas par pirmo vijoļskolotāju uzticēja Ilgai Augustei - arī mūsu pazīstamo vijolnieku Jāņa Dūmiņa padomi balstīja visu tālāko mūziķa ceļu. Un visbeidzot savās atmiņās un vērtējumos dalās Jāņa Dūmiņa pēdējais students, viņa maģistrants deviņdesmito gadu pirmajā pusē, diriģents Andris Veismanis, kurš atcerēsies gan mākslinieciskas, gan saviesīgas meistara dzīves epizodes.

Pirms vakaru noslēdzošā Jāņa Dūmiņa stāsta viņa vadītos Jāņa Kalniņa, Jura Karlsona un Raimonda Paula darbus pie studijas mikrofoniem dzied Latvijas Radio koris.

Visu ietver Meistara stāsti par jaunības gadiem, studijām, darbu ar koriem un satiktajām personībām...