Pirms pavisam neilga laika šī gada sākumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika atklāta izstāde “Teksts mūs neinteresē”. Tā izceļ grāmatas dizaina, cilvēka un tehnoloģijas mijiedarbību. Tad nu ielūkojamies izstādes dizaina tapšanas procesā un uzzinām vairāk par grāmatām, to vēsturi un dažādiem kultūras kontekstiem.

Lai uz šiem jautājumiem kopīgi meklētu atbildes, pie mums viesojas izstādes projekta vadītāja un kuratore Ineta Vaivode un dizainere Madara Lesīte-Volmane.

Kā jau atklāj izstādes nosaukums, tās veidotājus šoreiz mazāk interesējis, kurš rakstījis grāmatu tekstus un par ko tie ir. Šoreiz svarīgāk bijis aplūkot to, kā teksts grāmatās ir salikts, kādi elementi veido grāmatu un kas nepieciešams, lai ievērotu šo teksta salikumu harmoniju. Stāsta Ineta Vaivode:

"Mēs arī skatāmies uz tiem grāmatas elementiem, kuri ir izdzīvojuši līdz mūsdienām, jo bieži vien mūsdienu dizaineri noteiktus elementus vai paņēmienus darbā ar grāmatām uztver kā kaut ko ļoti, ļoti inovatīvu, bet, ja mēs ieskatāmies pagātnē, tad ir ļoti interesanti vērot, ka noteikti paņēmieni, tradīcijas jau sakņojas tajā, kā grāmatas tika veidotas 15., 16. gadsimtā. Vēl viena lieta – izstādē mēs apspēlējam ideju par lorem ipsum, bezsakarīgo tekstu, ko bieži vien izmanto dizaineri mirklī, kad vēl nav skaidrs, kāds ir grāmatas saturs, bet ar maketu nepieciešams sākt darbu.

Lorem ipsum arī vēsturiski ir izveidojies kļūdas dēļ, ir pazudusi pirmā zilbe no Cicerona darba, un sākotnēji tam bija nozīme dolorem ipsum (pašu sāpe), bet pirmā zilbe ir pazudusi, mums veidojas bezsaturiskais lorem ipsum, bet arī tas ir ļoti interesanti, kā kļūdas ietekmē turpmāko dizainera darbu un to, kas nonāk līdz mūsdienām.

Bet katram apmeklētājam ir iespēja uzdot šo jautājumu pašam sev, vai teksts viņu interesē. Un, manuprāt, apskatot izstādi, abas atbildes ir iespējamas, jo noteikti būs daļa apmeklētāju, kas lielāku uzmanību pievērsīs grāmatas formai, bet būs arī daļa, kuru noteikti interesēs eksponātu apraksti un to saturs, autori, kuri arī ir apskatāmi izstādē, un mēs komentējam saturu."

Bet kas izstādē par grāmatu vēsturi un to dizainu bijis sarežģītākais pašiem izstādes veidotājiem?

"Veidojot grāmatu izstādes, viens no lielākajiem izaicinājumiem ir tas, ka mēs, eksponējot senas grāmatas, paslēpjot tās aiz stikla, atņemam galveno grāmatas funkciju, lai tā tiktu šķirstīta, lai to varētu pieredzēt, turēt rokās. Bet šādu grāmatas sajūtu mēs izveidojām uz gaismas galda, kurā jebkurš cilvēks var iejusties tipogrāfa lomā – salikt vinjeti, salikt visu grāmatas titullapu, kas ir eksponēta turpat blakus. Tu aizej, ar tādiem stikla gabaliņiem saliec vinjeti un maksimāli iejūties tā laika tēlā," atklāj Madara Lesīte-Volmane.