Lai veidotu teātra izrādes, nereti nepieciešams atrast kompromisus un strādāt kopdarbā gluži kā pulksteņa zobratiem. Šoreiz pievēršamies teātrim un vienam no šiem zobratiem – scenogrāfijai, bez kuras grūti iztēloties teātra notikumu, jo bieži tā satur visu kopā gluži kā saistviela.

Scenogrāfi savā radošajā darbā balansē starp mākslu un dizainu, meklējot dažādus saskares punktus – par to vairāk sarunājamies ar mākslinieci, kura veidojusi izrādes daudzos un dažādos formātos – režisori un scenogrāfi Pamelu Butāni.