LSM ziņās: Ilgtspējīgi risinājumi pilsētā: piemēri Latvijā un Ziemeļeiropas valstu pieredze

Kā pārvietot veselu pilsētu, izmantot celtniecības atkritumus pilsētas infrastruktūrā? Kā kopdzīvošanas modelis palīdz risināt ne tikai ekonomiskos, bet arī sociālos jautājumus? Šie ir tikai daži no projektiem iztādē “Ziemeļvalstu ilgtspējīgās pilsētas” Arhitektūras muzejā. Kuras Skandināvijas pilsētas pārsteidz ar savu redzējumu un kā veicas mums?

Raidījumā - saruna ar Latvijas arhitektūras muzeja vadītāju un dizaina pētnieci Ilzi Martisoni nn arhitektu un zema enerģijas patēriņa ēku projektētāju Ervīnu Kraukli.

Ilgtspējīgas attīstības jēdzienu starptautiski plaši sāka lietot no 1992. gada ANO Zemes samita. Tā ir kā pretēja rīcība, kad par savas darbības sekām nedomājam, piemēram, resursu noplicināšanai pretī liekot to efektīvu pārvaldību un atjaunojamos resursus. Jau pirms 15 gadiem ANO eksperti norādīja, ka

lai jebkura kopiena patiešām būtu ilgtspējīga, tai ir jāņem vērā trīs lietas: ekonomiskie, vides un kultūras resursi.

To savā grāmatā norāda vācu iltgspējības pētnieks Elmārs Rompčiks.

Stājoties amatā, Valsts prezidents Egils Levits norādīja, ka Latvijai desmit gados jākļūst par modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti, kura varētu būt paraugs citām. Rīga kā Ziemeļeiropas metropole minēta arī Latvijas Ilgtspējīgas attīstīstības stratēģijā līdz 2030. gadam. Tajā vairāki no sasniedzamiem rezultātiem ir gan efektīva resursu pārvaldība, Latvijas kā zaļas valsts tēls (un inovatīvi izmantoti ekosistēmu pakalpojumi), kā arī atjaunojamie resursi.

Kā to redzam pilsētā? Tajā, kā rit pilsētas dzīve. Tās ir ēkas, transports, uzņēmējdrbības veids un tas, kā tiek izmantoti tās resursi – zeme, ūdens. Eiropas Vides aģentūras norāda, ka 75% no Eiropas savienības iedzīvotājiem dzīvo pilsētās. Sarežģītākais uzdevums Eiropas pilsētu teritorijās ir atrast līdzsvaru starp blīvumu un koncentrāciju, no vienas puses, un dzīves kvalitāti veselīgā pilsētvidē, no otras puses.