Pēc ilgāka pārtraukuma Rīgai atkal ir galvenais ainavu arhitekts. Jau pāris mēnešus šo amatu Rīgas pilsētas arhitekta dienestā pilda Indra Purs, kurai tagad ir jāuzņemas atbildība turpināt lielo grandu – Georga Kūfalta, Andreja Zeidaka un citu Rīgas dārznieku, kuri radīja Rīgas “zaļās pilsētas” slavu – iesākto.

Mūsdienās pilsētas ainavu arhitekta darbs ir mainījies, jo laikam līdzi mainījusies pilsētas struktūra. Pazemes telpu, kas vajadzīga augu saknēm, aizņem inženiertehniskās komunikācijas, un stādījumu eksistence saistīta ar rūpīgu plānošanu kopā ar citiem pilsētas attīstības speciālistiem.

Vai lieliem kokiem pilsētā vispār ir nākotne? Savulaik “zaļās pilsētas“ slavu palīdzēja radīt arī mecenāti, kas dāvināja pilsētai parkus – Vērmanes dārzs jau pārsimts gadus godina Annas Vērmanes piemiņu.

Kā iedzīvotāju intereses pēc humānas un zaļas vides šodien var pretstāvēt kapitālisma centieniem gūt peļņu no katra zemes kvadrātmetra? Nesenā pagātnē cīņu par Marsa parku mēs zaudējām. Vai Rīgā būs ne tikai pieticīgi skvēriņi, bet arī kāds jauns, vērienīgs parks, kuru atstāt mantojumā pēctečiem? Par to jādomā ne tikai pilsētas galvenajai ainavu arhitektei, bet arī mums – visiem kopā.

Saruna teksta formātā drīzumā būs lasāma portālā lsm.lv!