Šobrīd piedzīvojam klimata pārmaiņas, kuras esam radījuši arī mēs - cilvēki. Kā dizaina risinājumi ir klātesoši klimata radīto izmaiņu vai jau to radīto problēmu risināšanā? Kur saskatāmi lielākie izaicinājumi un kur dizaineru prāts un prasmes un prasmes var būt noderīgi?

Klimata izmaiņas redzamas brūkošajos grants ceļos, siltajās ziemās un Latvijas piekrastē, kurā krasta erozija velk jaunas līnijas, Latvijas teritoriju gadā vidēji samazinot par 20 hektāriem. Pašvaldības ceļus atjauno pēc savām iespējām, jauni risinājumi ceļu segumiem netiek meklēti, arī jūras spēku neviens šobrīd nedomā pārbaudīt ar jauniem krasta stiprināšanas veidiem.

Tomēr ir institūcijas, kas domā par klimata jautājumiem no dizaina aspekta. Viena no vietām, kur tas notiek, ir Rīgas Tehniskā universitāte (RTU). Tās Dizaina fabrikas pārstāve Līga Efeja un Ūdens laboratorijas vadītājs Tālis Juhna vēsta, kādus ar dizainu saistītus jautājumus risina šajās organizācijās.

Līga Efeja: "Pasaulē klimata pārmaiņu jautājumos ir divi lieli virzieni. Viens ir par to, kā samazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām. Otrs – kā risināt šo pielāgošanos. Dizaineri var izdarīt un ierosināt ļoti labus priekšlikumus. Jautājums ir, kas ir lēmumu pieņēmējs, jo citkārt, piemēram, finanses vai biznesa modelis produktam tiek paredzēts tāds, kas šos labvēlīgos jauninājumus nemaz neļauj ieviest. 

Kā dizainēt šo nākotni? Šis ir jautājums par to, kas šos nākotnes scenārijus vispār spēj iedomāties un arī pēc tam praktiski izveidot citus, jo mēs vairs nerunājam tikai par to, kā uzlabot produkta vides draudzīgumu. Mēs runājam par to, kā mainīt veselas sistēmas.

Ar šīm mazajām pārmaiņām nav gana. Ir virkne ar ļoti lieliem jautājumiem par to, vai šis dzīves veids, kādu mēs esam iztēlojušies un ko mums nozīmē būt veiksmīgiem cilvēkiem – mantas, servisi, pakalpojumi, viss, kas tajā ietilpst – ka tas visdrīzāk vienkārši nav iespējams šajā pasaulē, kurā ir ierobežoti resursi. Mazās pārmaiņas vairs nav pietiekošas, lēmumiem ir jābūt globāliem."

Tālis Juhna: Bieži vien, kad mēs runājam par tehnoloģijām, mēs tās redzam arī kā apdraudējumu. Īpaši, kad mēs runājam par mākslīgā intelekta ietekmi uz cilvēka apziņu, bet man liekas, ka mums ir jāizmanto tehnoloģijas par labu sev un par labu dabai.Izmantojot šos tehnoloģiskos risinājumus, mēs varam ietekmēt arī cilvēku domāšanu, lai mainītu viņu attieksmi un tādā veidā atstātu mazāku ekoloģisko pēdu.

Vairāk un plašāk šeit!