Šonedēļ "Jāzepā" visupirms tiekamies ar džeza vokālisti, konkursa Riga Jazz Stage 2016 3. vietas ieguvēju Līvu Dumpi. Līva ir Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļas 4. kursa studente, konkursa "Talants Latvijai", Alfrēda Kalniņa pianistu konkursa un bigbendu konkursa Swinging Saxonia (Vācijā) pirmās vietas ieguvēja. Uzstājas kopā ar Jelgavas bigbendu, dziedātājiem Daumantu Kalniņu, Ievu Kerēvicu un Intaru Busuli.

"Mans muzikālais ceļš sākās ar klavierspēli Jelgavas mūzikas vidusskolā pie skolotājas Meldras Krūmiņas. Tolaik iznāca daudz koncertēt, piedalīties arī dažādos konkursos, kopā ar Jelgavas kamerorķestri spēlējām pat Sensānsa "Dzīvnieku karnevālu". Piedalījos arī konkursā "Talants Latvijai”, bet... Ar laiku sapratu, ka klavierspēle nebūs mans īstais ceļš, un pianiste no manis pagaidām neiznāks. Izdomāju, ka gribu dziedāt džezu, un sākās mans džeza ceļojums,” stāsta Līva. Viņas māmiņa ir vijolniece, taču ar vijoli Līvai savulaik "nesakritušas frekvences”. Toties mīlestība uz džezu varētu būt saistīta ar faktu, ka viņas tētis ir trompetists.

Tā nu Līva sākusi mācīties Rīgas Doma kora skolā, bet par pamatīgu pavērsienu viņas radošajā ceļā gādājis Raitis Ašmanis, uzaicinot meiteni dziedāt kopā ar bigbendu: "Tas bija viens no maniem sapņiem - uzstāties ar bigbendu! Biju sajūsmināta...”

Jau drīz vien Līva uzstājusies kopā ar Daumantu Kalniņu, Intaru Busuli, Ievu Kerēvicu, Jelgavas lielo bigbendu… "Un tas nu bija mans trešais lielais dzīves kāpiens, jo Intars un Ieva vienmēr bijuši mani elki – cilvēki, kuriem esmu gribējusi līdzināties. Būt kopā ar viņiem uz vienas skatuves bija kas satriecošs,” neslēpj Līva Dumpe.

Šobrīd, kad Rīgas Doma kora skolas absolvēšana vairs nav tālu, meitene lūkojas Amerikas virzienā. "Džezs tomēr ir dzimis un veidojies Amerikā. Līdz ar to, ka mani interesē arī solmūzika, kas nākusi no baznīcas, saprotu, ka Amerika būtu vislabākā, kur to visu var redzēt tiešsaistē. Iedrošina arī mani skolasbiedri, kuri pērn riskēja doties turp. Amerikā gan ir cita mācību sistēma, taču vēl ir laiks apdomāties un tad mēģināt."

Sarunas noslēgumā uzzinām, kur un kādos koncertos Līvu Dumpi varēsim redzēt un dzirdēt - pagaidām vēl Latvijā...

Otra tikšanās - ar Goran Goru jeb Jāni Holšteinu-Upmani, kurš savu dziesminieka garu un lielisko humora izjūtu ienes Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rīkotajās koncertsarunās jauniešiem. Šī cikla sezonas noslēguma koncerts gaidāms 21. aprīlī, tā parole - #Brāmss – Aizmirstais Bonvivāns...

"Laiks pagājis neticami ātri... Pašam pat grūti noticēt, ka klāt jau otrās sezonas noslēguma koncerts," teic Jānis. Viņš atzīst - šie koncerti viņam nozīmē nepacietīgi gaidītus brīžus: "Nevaru teikt, ka esmu akadēmiskās mūzikas fans, taču man tā ir tuva mūzika, un šī pieredze sniedz jaunas atklāsmes. Tāpat kā mūsu koncertsarunu mērķauditorija, arī es pēdējo reizi par šiem komponistiem esmu mācījies tikai skolā. Ir lietas, ko esmu saglabājis atmiņas "listē", un ir lietas, kuras esmu palaidis garām. Izpētes darbs un scenāriju veidošana nudien ir ārkārtīgi aizraujošs process!"

Vai Jānis pats maz zina, kālab izvēlēts par sarunu vadītāju? "Tas jājautā Indrai Rubenei-Vilipsonei un Orestam Silabriedim… Diezgan bieži esmu bijis tāds kā vidutājs.

Pieļauju, ka, laikam ejot, ar savu darbošanos esmu radījis sajūtu, ka māku runāt par lietām, kas man patīk. Runāt mākam? Nu, tad sākam!

Ja nopietni, man ļoti palīdz Orests, kurš piegādā informāciju un izveido konceptuālu scenārija uzmetumu, man atliek vien atmest visu lieko. Turklāt manī pašā ir daļa no pētnieka, man ļoti patīk rakāties un meklēt atbildes mātē gūglē un Vikipedijā. Vispār jau laika gaitā radusies sajūta, ka jaunieši klausās ar lielu interesi – zālē ir klusums. Mēģinu jau arī lekcijas sadaļu pasniegt vieglu un labi uztveramu, par komponistiem cenšos runāt kā par cilvēkiem. Diemžēl iegājies mums tas uzskats, ka viss, kas ir vēsture, uz mani neattiecas – tie jau tikai portreti klasē pie sienas, nevis dzīvi cilvēki.

Tad nu mēģinu no komponistiem vilkt ārā viņu "cilvēcisko faktoru". Arī Brāmss taču dzīvoja savu laicīgo dzīvi, viņam bija savas kaprīzes, niķi, stiķi, intereses, idejas, domas. No tās puses analizējot, iznāk, ka viņš taču ir mūsējais!

Arī ar humoru mēģinu pieiet. Saprotu, ka tas formāts ir pareizs: nevis piespiest mīlēt Raini, bet pastāstīt par viņu no cita skatpunkta."

Jānis atzīst – ciešāka saskarsme ar akadēmisko mūziku arī viņa paša daiļradei piešķīrusi jaunus vaibstus. Festivāla "LNSO vasarnīca” rīkotāji pērn viņam uzticējuši ambiciozu uzdevumu: "Stīgu kvartetam aranžēju 16 savas oriģināldziesmas! Tā nu secinu, ka tas devis savdabīgu impulsu domāt par akadēmiskajiem instrumentiem kā par daļu no savas mūzikas nākotnes. Šis projekts mani iegrūdis interesantā virzienā, kurā pats pat nebūtu iedomājies un uzdrošinājies iet… Šis man ir kārtējais likteņa pavērsiens, kurš ir ļoti interesants."

Nākamsezon koncertsarunas turpināsies. Goran Gora  sola - tā būs vēl intriģējošāka. "Tiksimies gan ar Ravēlu, gan Imantu Kalniņu un vēl citiem. Jauno tēmu uzzināšana rada patīkamu satraukumu man pašam..."

Konkurss!

Iepriekšējā konkursa pareizā atbilde – Arnolda Šēnberga 23. opusā ir pieci klavierskaņdarbi.

Šoreiz balvā - ielūgums divām personām uz lekciju "Operetes sākumi Francijā un Austrijā”, ko vadīs muzikologs Mikus Čeže. Lekcija Latvijas Nacionālajā operā notiks 25. aprīlī pusseptiņos vakarā, tāpēc atbildes uz e-pastu jazeps@latvijasradio.lv gaidīsim līdz pirmdienai, plkst. 10:00.

Šīsreizes jautājums. Zināms, ka Johannesa Brāmsa Otrās simfonijas pirmatskaņojums, kurā piedalījās Vīnes Filharmonijas orķestris, tika pārcelts. Par iemeslu tam bija mūziķu lielā aizņemtība, gatavojoties kādas Riharda Vāgnera operas atskaņojumam. Nosauciet šo operu!