Raidījumā saruna ar ģitāristu Dmitriju Kudrjavcevu, kurš ģitārspēli apgūst Krievijas Gņesinu Mūzikas akadēmijā, bet ik pa brīdim uzstājas Latvijā un ļoti labi runā latviski. Viņš ir pirmais ģitārists, kurš Latvijā atskaņojis Pētera Vaska Vientulības sonāti ģitārai. To varēsiet dzirdēt arī Dmitrija koncertā piektdien mākslas galerijā Art-refuge Alberts Vecrīgā, Jāņa sētā 5-3a plkst. 19:00.

Dāvis Eņģelis: Kā īsti jūs iemācījāties runāt latviski?

Dmitrijs Kudrjavcevs: Pirms sešiem gadiem piedalījos konkursā Igaunijā un tur iepazinos ar Vladimiru Kudrinu no Latvijas. Tā sākās mūsu draudzība, un tagad esmu šeit un spēlēju koncertos.

Vai varat pastāstīt par savu muzikālo izglītību?

Sākotnēji spēlēju klavieres, bet 14 gadu vecumā nokļuvu vasaras sanatorijā Krievijā, kur nebija klavieres – tikai ģitāra. Pamēģināju, iepatikās un tagad spēlēju tikai ģitāru. Tā ir mana dzīve!

Vai varat mazliet raksturot Krievijas ģitārspēles skolu?

Varu teikt, ka Krievijā šobrīd ļoti labi var iemācīties spēlēt ģitāru, jo ir labi pedagogi un labas tradīcijas.

Vai bijusi iespēja salīdzināt dažādas ģitārspēles skolas?

Domāju, ka vislabākā ģitārskola ir Vācijā. Tā ir galvenā vieta, kur ir dažādi pedagogi. Manuprāt, jebkura ģitārista mērķis ir mācīties tur.

Klausoties intervijas ar krievu māksliniekiem, nākas secināt – viņi vienmēr runā par skaņas kvalitāti.

Manuprāt, ka visi cilvēki, kuri spēlē mūzikas instrumentus, ir sava darba fanātiķi. Skaņas kvalitāte veidojas visas dzīves garumā. Ja savu skaņas ideālu, kas ir tavā galvā, izdodas pārnest uz instrumentu, ir ļoti labi.

Šķiet, viena no lielākajām ģitāristu problēmām ir laikmetīgais repertuārs. Cik daudz ģitārai raksta mūsdienu krievu komponisti?

Runājot lielos vilcienos, par profesionāliem var nosaukt Igoru Rehinu. Ir ģitāristi, kuri arī komponē – Vitālijs Harisovs, Ņikita Koškins. Krievijā ir diezgan daudz laikmetīgās mūzikas ģitārai, bet tas laikam nav mans lauciņš. Kad ierados Latvijā, radās iespēja iestudēt Pētera Vaska "Vientulības sonāti". Tā sarakstīta 1990. gadā un veltīta vācu ģitāristam Reinbertam Eversa. Tā ir izcila un dziļa mūzika. Nezinu gan, vai ģitāra ir piemērotākais instruments, ar kuru šo dziļumu iespējams pārnest uz mūziku, bet cenšos. Šo opusu atskaņo diezgan daudzi ģitāristi.

-----

Bulgārijas pilsētā Varnā 14. maija vakarā noslēdzās 37. Starptautiskais profesora Georgija Dimitrova Maija koru konkurss, kas ir arī viens no sešiem Eiropas Grand Prix posmiem. Tajā uzvaras laurus plūca Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris „Sōla”. Par dalību konkursā un sezonas noslēguma koncertu, kas gaidāms 5. jūnijā Zirgu ielas koncertzālē, stāsta kora mākslinieciskais vadītājs un diriģents Kaspars Ādamsons.

Anete Ašmane: Cik īsti nozīmīgs ir šis konkuss?

Kaspars Ādamsons: Korim Sōla tas ir ļoti nozīmīgs, lai gan domāju, ka tas ir ļoti nozīmīgs arī jebkuram citam Eiropas un pasaules korim, jo faktiski tā izcīņa, kas ik gadu notiek sešās vietās. Varētu teikt, ka tas ir augstākās raudzes konkurss koriem -  gan viendabīgajiem, gan kamerkoriem, gan bērnu koriem un jauktajiem koriem.  Varnā sacensība un spēkos mērošanās notika trijās kategorijās – gan viendabīgajos, jauktajos, gan kamerkoros, kur mēs arī ar Sōla piedalījāmies. Bijām septiņi kolektīvi, kas savā starpā sacentās vispirms par tikšanu uz finālu, bet pēc tam arī pa galveno Grand Prix balvu. Tas Eiropas Grand Prix nosaukums tāpēc, ka sešas vietas, kur katru gadu notiek izcīņa, ir Eiropa – Tolosa (Spānija), Varna (Bulgārija), Debrecena (Ungārija), Tūra (Francija), Maribora (Slovēnija) un Areco (Itālija). Tas, ka šis ir Eiropas konkurss, nenozīmē, ka tajā piedalās tikai Eiropas kori, mēģinot sacensties par Grand Prix. Tie ir kori no visas pasaules. Ļoti bieži no Amerikas, Ķīnas, Japānas.

Ko Sōla atskaņoja šajā konkursā?

Bijām sagatavojuši desmit skaņdarbus: piecus – jaukto koru kategorijai, un piecus – Grand Prix izcīņai. Lielākais gandarījums, ka mums izdevās parādīt pilnīgi visu šo repertuāru, visus desmit darbus, ar kuriem mēs beidzamos mēnešus strādājām! Jaukto koru blokā atskaņojām Viljama Bērda, Aleksandra Taņejeva, Knūta Nīsteta, Johannesa Brāmsa, Jēkaba Jančevska opusus. Grand Prix iesākām ar Knūta Nīsteta, Paula Hindemita un Alfrēda Šnitkes darbiem, noslēdzošajā fāzē pieslēdzāmies Pētera Vaska daiļradei, bet pašā noslēgumā – Gustava Mālera darbs.

Kā latviešu mūzika tika uzņemta un kā publikai tā patika?

Teikšu godīgi – tieši latviešu darbi klausītājiem ļoti gāja pie sirds! Gan darbi, gan, pieļauju, arī interpretācija. Arīdzan bulgāru obligātais skaņdarbs, par kuru noslēgumā dabūjām speciālbalvu par interpretāciju, kas pēc žūrijas ieskata bija veiksmīgākā.

Cik kompetenta, tavuprāt, bija žūrija?

Šajā gadījumā žūrija bija ļoti pieredzējusi. Nezinu vidējo vecumu, bet katrā ziņā tie pārsvarā bija sevi apliecinājuši, pieredzējuši kungi un laikam arī divas dāmas no kora mūzikas vides. Jo lielāks skaits žūrētāju, jo, manuprāt, objektīvāks skatījums. Šajā gadījumā septiņi žūrētāji bija labs skaits, jo, protams, domas var dalīties.

Ja īsi par gaidāmo koncertu…

Šobrīd turpinām gatavoties sezonas noslēguma koncertam, kas notiks 5. jūnijā pulksten 17:00 Zirgu ielas koncertzālē. Šajā koncertā pirmo reizi kora 17 gadu pastāvēšanas vēsturē noslēguma koncertu mēģināsim veidot kā mēģinājumā – dziedātājiem tiks izdalītas lapiņas ar visiem skaņdarbiem, kas sezonas gaitā ir dziedāti, un katrs varēs atzīmēt un izvēlēties desmit, kuru viņš vēlētos šajā noslēguma koncertā dziedāt. Taču noslēguma koncertā nebūs tikai šajā sezonā iestudētie darbi – būs arī pāris opusu, kurus sāksim studēt rītvakar un mēģināsim sagatavot jau uz 5.jūniju…

Konkurss!

Pareizā atbilde uz iepriekšējā raidījumā uzdoto jautājumu – Kārļa Davidova 8. starptautiskajā čellistu konkursā 1. vietu C grupā ieguva čelliste Nadežda Bardjuka.

Jautājums: nosauciet kora Sōla pirmo kompaktdisku, kas tika izdots 2010. gadā.

Balvā: ielūgums divām personām uz kora Sōla sezonas noslēguma koncertu 5. jūnijā Zirgu ielas koncertzālē.

Atbildes jāsūta uz e-pastu jazeps@latvijasradio.lv līdz 23. maijam.