Laiks ielūkoties jaunāko albmu klāstā, un šovakar aicinām pilnībā iepazīties ar Makša Rēgera kora darbu albumu "Melanholija", kas pagājušogad klajā laists ierakstu kompānijā "Deutsche Harmonia Mundi". Par šo tvartu pagājušās nedēļas raidījumā "Orfeja auss" diskutēja diriģenti Anastasija Kildiša, Kārlis Patriks Stepe un raidījuma vadītājs Orests Silabriedis, lielās līnikās Rēgera dziesmas un to sakārtojumu albuma melanholiskajā koncepcijā novērtējot šādi...

Šoreiz Makša Rēgera kormūzikas albumu klausīsimies pilnībā Huelgas Ensemble sniegumā, muzicējot 3 soprāniem, 3 altiem, 4 tenoriem un 3 basiem Paula van Nevela vadībā.  Un, kā albuma bukletiņā raksta diriģents: tad "Makša Rēgera vokālā daiļrade – gan a cappella repertuārs, gan darbi ar klavieru pavadījumu – rada aizraujošu paradoksu, kas ir acīmredzams trīspadsmit šī albuma darbos. No vienas puses, Rēgers bija cieši saistīts ar pagātnes muzikālo mantojumu: viņa cieņas apliecinājums Johanam Sebastiānam Baham ir skaidri sadzirdams daudzos viņa darbos, arī pirmajā korālī, kur Baha gars iemiesojies melodiskajā struktūrā un harmoniskajā frāzē, tiesa, ar Rēgeram raksturīgo harmonisko bagātinājumu.

Rēgera iedvesmas avots bija arī melodijas no renesanses dziesmu krājumiem un Mārtiņa Lutera dziedājumu melodiskais materiāls. Bet viens no viņa pēdējiem darbiem – apburoši atturīgais dubultkoris "Cilvēks dzīvo tikai īsu laiku" (3. celiņš) – komponēts vēlās renesanses stila idiomā. Rēgera interese par muzikālo pagātni redzama arī viņa daudzajās, pārsvarā četrbalsīgajās tautasdziesmu apdarēs, kā, piemēram, dziesmiņa "Mazā zvaigzne" un "Es nakti sapņoju". Bet rezumējot –
"ilgas pēc zaudētas pagātnes, romantizēta nostalģija, viņa rūpīgi atlasītie teksti par nomiršanu un nakti kā metaforu nenoteiktajam, parāda, ka Rēgers bija sava laika bērns, kas, gribot negribot, padarīja viņu par "homo melancholicus"."

Albumā iekļautie darbi:

Mit Fried und Freud ich fahr dahin, WoO VI / 17, No. 8
Es waren zwei Koenigskinder, WoO VI / 11, No. 8
Der Mensch lebt und bestehet nur eine kleine Zeit Op. 138, No. 1
Ich sehe dich in tausend Bildern. Op. 105, No. 1
Abendgang im Lenz, Op. 111b, No. 2
Zur Nacht, Op. 111b, No. 2
O Tod, wie bitter bist du, Op. 110, No. 3
Das Sternlein, WoO VI / 10, No. 2
Ich hab die Nacht getraeumet, WoO VI / 20, No. 3
Ich hab die Nacht getraeumet, WoO VI / 11, No. 4
Meine Seele ist still zu Gott, Op. 105, No. 2
Trost, Op. 6, No. 1
Abschiedslied: Was ist es, dasso traurig kling, WoO VI / 27