"Klasikā" pirmoreiz veram vaļā albumu "Jānis Mediņš. Klaviermūzika. Reinis Zariņš", ko Nacionālā ierakstu kompānija "Skani" klajā laidusi šajā rudenī.

Visupirms skan albuma 1. daļa, kurā virknētas Jāņa Mediņa Dainas Nr. 6, 17, 14, miniatūras "Spēle" un "Kaprise", Sonatīne, "Balāde", "Ārija" no Pirmās orķestra svītas. Solo skaņdarbi ieskaņoti Latvijas Radio 1. studijā.

***

Dārgais klausītāj, šis albums ir tapis tieši Tev!

Nevis lai tas putekļotos bibliotēkas plauktos, bet lai šo mūziku klausītos šodien. Tai piemīt jauneklīgums, briedums, dzīvīgums – arī bez ievadvārdiem. Tomēr kādiem varētu interesēt, kāpēc Jāņa Mediņa mūzikas albums ir tapis tieši šobrīd. Tāpēc šis ievads.

Mana pirmā nopietnā satikšanās ar Jāņa Mediņa mūziku notika 2010. gadā, kad mūsu Baltajā namā tika atzīmēta Jāņa Mediņa 120-gade un mani uzaicināja solista lomā Klavierkoncertā. Galvenokārt atceros šī darba apguves procesu kā kaut ko grūtu tādēļ, ka notis tobrīd bija pieejamas tikai ar roku rakstītā, gandrīz nelasāmā variantā.

Lai no rokraksta iegaumētu Mediņa rahmaņinoviskās pasāžas, bija jāiegulda daudz vairāk laika, nekā mācoties, teiksim, Rahmaņinovu pašu. Taču tas, kas grūti nācis, pēc tam nereti kļūst tuvs un mīļš. Tā arī man — Mediņa Klavierkoncertam pieder silts stūrītis manā sirdī, un esmu gatavs bez šaubīšanās to rādīt visai pasaulei kā latviešu mūzikas klasiku.

Taču līdz šim šis pats pirmais latviešu klavierkoncerts, kas tapis pirms vairāk nekā 90 gadiem, vēl nebija ne reizes izdots modernā un visā pasaulē pieejamā ierakstā. Šodien šis sapnis ir piepildījies, lielā mērā pateicoties Liepājas Simfoniskā orķestra un diriģenta Kaspara Ādamsona dāsnajai atsaucībai. Ar Kasparu un LSO jau iepriekš bijām sagatavojuši šo pašu opusu 2022. gada Neatkarības dienas svētku koncertam Liepājā, un man bija skaidrs, ka es ar viņiem visiem vēlos satikties vēlreiz — mikrofonu gaismā.

Ja Klavierkoncerts šajā albumā ir kā varena ozola stumbrs, tad solodarbi ir šī paša ozola zari un zariņi. Pirms ieraksta vairākkārt ciemojos nošu bibliotēkās un izlasīju visus Jāņa Mediņa klavierdarbus, arī tādus, par kuriem iepriekš nebija dzirdēts nekas. Mani uzreiz saintriģēja trimdas laikā tapušie darbi - tieši tāpēc, ka tie ir tik neparasti pazīstamo Mediņa opusu vidū. Taču albuma 70-80 minūšu formāts gribot negribot liek izdarīt izvēles. Tāpēc nolēmu izveidot tādu kā izlasi no Mediņa klavierdarbiem – kaut ko no agrīnajiem, kaut ko no pašiem pēdējiem, kaut ko labi zināmu un noteikti arī kaut ko jaunu.

Pārsteigums man pašam ir 1922. gadā tapusī Balāde, kas veltīta izcilajai pianistei Lilijai Kalniņai Ozoliņai, ar kuru nesaraujami saistīts Klavierkoncerts. Joprojām brīnos, ka šis episkais darbs ne reizes nebija ierakstīts; tagad to būs iespējams klausīties ikvienam. Paralēli Mediņa mūzikas studēšanai es lasīju arī viņa autobiogrāfiju “Toņi un pustoņi”.

Trīs dienas pirms noliktā ieraksta datuma es aptvēru, ka ir tomēr vēl viens darbs, kuram noteikti jāatrod vieta albumā — un tā ir slavenā Ārija no Pirmās Orķestra svītas. Kādēļ tā? No autobiogrāfijā lasītā es sapratu, cik liela nozīme Ārijai ir bijusi trimdas latviešu dzīvēs – nevis kā skaistai melodijai, bet kā zaudētās dzimtenes simbolam.

Latvijas latvietim to varbūt ir grūti saprast, taču tie gadi, ko pats pavadīju ASV un Londonā, man parādīja, cik saldrūgtena ir trimdinieku mīlestība uz Latviju. Gluži kā Mediņa Ārija, kuru pats 22 autors trimdas gados no vērienīgā orķestra oriģināla pārvērtis klusinātā kamermūzikas darbā.

Tā nu es steigšus izdrukāju baltu nošpapīru, bibliotēkā atradu abas Ārijas versijas, no tām izveidoju klavieru aranžiju, un pēc pāris dienām tā jau bija ierakstīta šajā albumā. Tā ir tā sajūta, ka tā vajag, ka tā ir pareizi, pat ja darāmais tiek darīts pēdējā brīdī. Citiem vārdiem sakot,

es jūtu personīgu atbildību par latviešu mūzikas dzīvību.

Ne viss, kas uzrakstīts, ir ar paliekošu nozīmi, taču tik daudz izcilu darbu ir zināmi vien dažiem simtiem šīs paaudzes latviešu, par citiem vairs nezina neviens. Iedvest šādai mūzikai šodienas elpu — tam es labprāt veltu savus spēkus, un tādēļ arī šis albums ir Tavās rokās. Vēl īsi par kādu īpašu cilvēku.

Nav noslēpums, ka mūsdienās klasiskās mūzikas albumu izdošana ir viens liels labdarības projekts.

Šveicē dzīvo kāds vīrs Jurgs Follenvaiders, kurš ne pats, ne rados nav latvietis un nav praktizējošs mūziķis. Lai cik tas būtu neparasti, viņš ir iemīlējis latviešu mūziku un ilgojas to līdzdalīt ar citiem. Šī albuma idejas aizmetnis ir tieši Jürga aizrautība ar Jāņa Mediņa mūziku un vēlme to parādīt pasaulei. Pavisam droši varu teikt, ka bez Jürga dedzības un atbalsta šis albums neeksistētu.

Tāpēc — es saku sirsnīgu paldies Jurgam un ceru, ka viņa piemērs iedvesmos vēl daudzus citus.

Jāņa Mediņa 135. dzimšanas dienu sagaidot —

Reinis Zariņš