No 1788. gada jūnija līdz oktobrim Volfgangs Amadejs Mocarts sacer trīs pēdējās simfonijas, toskait Domažora simfoniju, sauktu “Jupiters’’. Un nosaukumu neizdomāja Mocarts. Viena no populārākajām versijām - tā bijusi mūziķa un menedžera Johana Pētera Salomona ideja salīdzināt šo Mocarta būvēto katedrāli ar romiešu panteona virsotni.

Īpaši ievērojama ir simfonijas pēdējā daļa, kur Mocarta spožā kontrapunkta rakstības prasme sasniedz apogeju - vienlaicīgi skan vairākas simfonijā iepriekš eksponētas tēmas, kas savītas piecbalsīgā fugato.

Šajā reizē - diriģenta Maksima Jemeļjaničeva un viņa vadītā ansambļa Il pomo doro versija.