Pirmoreiz "Klasikas" viļņos - ambistes Lusilas Bulanžē albums Le Messagere. XVIIe-XVIe siecles, un portrait de la viole de gambe ("Vēstnese. XVII–XXI gadsimts. Violas da gamba portrets") (Alpha Classics, 2024)

Jau no 5 gadu vecuma Lusila Bulanžē apgūst violas da gamba spēli un šodien kļuvusi par vienu no retajām šīinstrumenta virtuozēm. Albumam dotais nosaukums ir visai zīmīgs, jo tajā, līdzās 17. un 18. gs. radītai gambas mūzikai, dzirdami arī 21. gs. komponēti skaņdarbi violai da gamba.

Bulanžē atzīst, ka viola dagamba spēli šodien nevar apgūt mūzikas skolā, kā citus instrumentus. Līdzīgi ir arī ar jauno komponistu iesaisti, kurus ar instrumenta iespējām un spēles veidu iepazīstina tieši atskaņotājmākslinieki, tomēr ar šo ierakstu jaunā mūziķe pārliecinoši pierāda, ka gamba ir tikpat vērā ņemams unlaikmetīgs instruments, kā čells vai vijole.

Gamba nav vēsture un muzeja eksponāts, tā dzied un skan arī šodien, un sirsnīgi tiek dēvēta par ģitāru ar lociņu.

Albuma koncepciju Lusila Bulanžē veidojusi, savijot senāka manuskripta un mūslaiku sacerējumus. Darbi izkārtoti trīs izvērstos cēlienos un šajā reizē pirmais no tiem. 

Kā pirmo iepazīstam 17. gs. gambas virtuoza, franču komponista un MarēnaMarē skolotāja Sjēra de Sentkolomba mūziku, viņa svītu reminorā no Turnusas pilsētas bibliotēkas manuskripta. Tas datēts ar 1690. gadu. Šo manuskriptu atklāja vien 1992. gadā, un tas ir vērtīgs atradums, jo glabā vairāk nekā 140 Sentkolomba kompozīcijas violai da gamba solo.

Paša Sentkolomba dzīve gan apvīta noslēpumiem. Viņš dzīvojis ļoti noslēgti un pieticīgi, to visai ticami atklāj arī 1991. gadā Alēna Kornu uzņemtā kinofilma "Visi pasaules rīti" (Tous lesmatins du monde).

Vien pēc Turnusas manuskripta atklāšanas, pasaulei bija iespēja daudz vairāk uzzināt par gambas mūziku pirms slavenā gambas virtuoza Marēna Marē.

Pēc Sentkolomba svītas skan 21. gs. mūzika, ko radījuši divi franču komponisti. No Filipa Ersāna skan īsa fanfara un miniatūra  „Vēstnese”– tās būs divas daļas no cikla „Šaubu ēna”, kas radīts kādai dokumentālai kinolentei. Savukārt pa vidu abām miniatūrām – franču komponistes Klēras Melānijas Sinubēras darbs „Dāma vienpadsmitos”, ko 2022. gadā pasūtinājis Francijas Radio.

„Šis darbs raida viola da gamba skanīgo čukstu dziļumu un starojošo gaismu, kurā savijas šūpuļdziesmas un dejas žanri, veidojot ritorneles formu.

„Dāma vienpadsmitos” izskan kā maigs monologs, kas seko elpai, instrumenta īpašajai tembrālajai ‘graudainībai’ un tā duālajai dabai – šis ir brīnumainais ar lociņu spēlētais ģitārasr adinieks” – tā Melānija Sinubēra.

Raidījumā "Orfeja auss" par šo albumu sarunājas Dāvis Eņģelis, čellists un gambists Ainārs Paukšēns un Latvijas Universitātes profesors, Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters.