Ansamblis "Ķelnes Akadēmija" un diriģents Mihaels Aleksandrs Villenss savā jaunajā, novembra beigās klajā nākušajā, Ziemassvētkiem veltītajā albumā Feliz Navidad! (CPO, 2025) aicina ielūkoties baroka mūzikā, kas 18. gadsimta vidū skanējusi Meksikā.
Kristietība izcēlusies ar augstu pielāgošanās spēju, un fascinējošs šādas adaptācijas piemērs sastopams Latīņamerikas katolicismā, kas attīstījās Jaunās Spānijas kolonijās. Īpaši Jaunavas Marijas godināšana šeit atrada auglīgu augsni. Dažiem komponistiem transatlantiskie reģioni šķituši tik pievilcīgi, ka viņi pametuši savu ierasto dzīvesvietu un pārcēlušies turp, lai pavērtu jaunus apvāršņus. Viens no tiem bijis itālis Ignacio de Jeruzalems. Dzimis Lečē, Itālijā, bijis brīnumbērns un izcili spēlējis vijoli. 1742. gadā dzīvojis Spānijā, Kadisā, kad tur ieradies Mehiko Karaliskās slimnīcas pārvaldnieks Jozefs Kardenass, kurš meklējis talantīgus mūziķus, kas varētu darboties Coliseo de México teātrī, kas bijis dāsns slimnīcas atbalstītājs. Kardenass cerējis, ka jauni talanti teātrim piesaistīs plašāku publiku un teātris slimnīcai atvēlēs dāsnākos ziedojumus. Viņam izdevies uz Meksiku aizvilināt vairākus talantīgus mūziķus un dejotājus, tostarp arī Ignacio de Jeruzalemu. Viņš devies uz Mehiko, kur rūpējies par mūziklu Coliseo de México teātrī un darbojies kā kapelmeistars Mehiko katedrālē. Tur arī tapuši veltījumi Jaunavai Marijai.
Mehiko darbojies arī meksikāņu vietējais talants Manuels Desumaija. Albumā iekļauts arī franču izcelsmes Itālijā un Spānijā dzīvojošā baroka komponista, klavesīnista, vijolnieka un mūzikas pedagoga Fransisko Korselli rakstītais.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X