Pirmoreiz LR3 ēterā - dziedātājas Robertas Mameli un baroka ansambļa Le Concert de l'Hostel Dieu albums "Hamleta rēgi. Zudušās ārijas no itāļu baroka operām" ar dziedājumiem no Džuzepes Karkani, Frančesko Gasparīni, Johana Ādolfa Hases un Georga Frīdriha Hendeļa operām (Arcana, 2025).

Nosaukums, protams, ieintriģē - kas ir šie barokālie Hamleta rēgi? Turklāt Itālijā, kur Šekspīra lugas itāļu publikai sāka kļūt pazīstamas tikai 18. gadsimta pēdējās desmitgadēs. Starp 18. gadsimta 1. puses venēciešu dzejnieka, dramaturga un opera seria žanra attīstītāja Apostolo Dzeno drammi per musica atrodas kāds librets ar nosaukumu „Ambleto,” kas sarakstīts Venēcijā 1705. gadā un stāsta par to, ka  Dānijas karali Horvendilu nodevīgi nogalina viņa brālis Fengo, kurš apprec brāļa atraitni Gerutu. Horvendila dēls Ambleto, lai glābtu savu dzīvību, izliekas par garīgi slimu. Tomēr Fengo ir pārliecināts, ka brāļadēls tikai izliekas. Lai viņu atmaskotu Fengo pie Ambleto aizsūta skaistu meiteni no karaļgalma, pēc tam savu māti Gerutu. Taču Ambleto neiekrīt slazdā un strīdoties ar māti nogalina vīrieti, kas nosūtīts viņu izspiegot. Karaļnama dzīrēs Ambleto visus dižmaņus piedzirda, sasien un dodas pie Fengo, kuru nogalina. Viņš panāk, ka tauta ieceļ Ambleto par Dānijas jauno  karali.

Izlasot libretu, uzreiz kļūst skaidrs, ka Dzeno nekad nebija lasījis Šekspīra traģēdiju, bet gan iedvesmojies no leģendas par princi Hamletu tieši no pirmavota, proti, klostera mūka Saxo Grammaticus sarakstītās 12. gadsimta dāņu vēstures hronikas, ko Dzeno bija pārtulkojis.

18. gadsimtā ar šo Apostolo Dzeno libretu tapa četri operdarbi, no kuriem neviens nav līdz mūsdienām saglabājies pilnībā. „Ambleto.” Operas ar nosaukumu "Ambleto" komponējuši Džuzepe Karkani,  Frančesko Gasparīni, Georgs Frīdrihs Hendelis, Karlo Frančekso Pollarolo, Domeniko Skarlati u. c.

Jautāts par albuma ieceri, diriģents Franks Emanuels Komts kādā intervijā saka, ka, strādājot pie ierakstu sērijas, kur katrs tvarts veltīts kādam konkrētam vēsturiskam aspektam - tematiskam pavedienam, opertēlam vai sava laika dziedātājam-zvaigznei, viņu īpaši saistot mazzināma, maz vai nemaz nepētīta materiāla atklāšana.

Tieši dziedātāja Roberta Mameli bijusi tā, kura rosinājusi ideju par Hamletu un tā muzikālajiem un tekstuālajiem pirmavotiem, ko pētījusi kopā ar muzikologu Paolo Montanari, balstoties uz četrām itāļu operām, kas radītas 1700. gadu sākumā. 

Interesanti, ka šo darbu pamatā ir nevis Šekspīra luga, bet gan vēl agrāks viduslaiku avots. Tāpēc šajās operās figurē tādi galvenie varoņi kā Horvendils, Fengo, Geruta un Ambleto vai Amletus, nevis pazīstamo Šekspīra varoņu vārdi. Manuskripti bijuši kļūdu pilni, kas radušās, notis vairakkārt pārrakstot, tāpēc partitūras rekonstrukcija bijis īsts izaicinājums. Četras pētāmās operas aptver trīs gadu desmitus, atspoguļojot atšķirīgu mūzikas valodu un vokālo stilu, tāpēc, interpretācijas konsekvences labad, albuma veidotāji koncentrējušies uz libretiem un operas varoņiem, īpaši sieviešu tēliem, kas šajās itāļu baroka operās ir daudz pamanāmāki un spēcīgāki, nekā Šekspīra lugā. 

Raidījumā „Orfeja auss” šo albumu vērtē dziedātāja Viktorija Majore, rakstnieks Svens Kuzmins un mūzikas žurnālists Orests Silabriedis.