TESTS: Ko tu zini par trubadūriem?

Šoreiz raidījumā "Iztikas minimums" nerunājam par vienu konkrētu hrestomātisku skaņdarbu, bet ielūkojamies kādā senā tradīcijā, kas ved mūs teju desmit gadsimtus senā pagātnē. Ko mēs šodien zinām un kas mums būtu jāzina par trubadūru dziesmām?

Par trubadūru dziesmām sarunājas dziedātāja Dārta Paldiņa un filologs Ingus Macats. Izskan arī Baibas Santas Vanagas īss ieskats šajā vēsturiski nozīmīgajā mūzikas pasaulē.

Viduslaikos, tātad kopš Rietumromas impērijas sabrukuma 476. gadā līdz 14. gadsimtam, mūzikā izkristalizējās divas sfēras – garīgā jeb dievnamos atskaņotā mūzika un laicīgā mūzika, kas skanēja galmos un jaunizveidotajās pilsētās, ielās un tirgus laukumos. Uzskata, ka laicīgās mūzikas prakse radās līdzās bruņniecībai vēlajos viduslaikos – ap 11. gadsimtu. Tolaik dziedāt un radīt dzeju bija jāprot katram bruņiniekam. Šādus muzikālus bruņiniekus franču zemēs dēvēja par trubadūriem, bet vācu zemēs – par minnezingeriem.

Lai arī radoši un muzikāli apdāvinātākie bruņinieki ceļoja no galma uz galmu, mūsdienās par trubadūriem plašākā nozīmē dēvē visus viduslaiku ceļojošos dziesminiekus.

Klejojošus dziesminiekus no zemākām kārtām dēvē arī par žonglieriem, bet tie galvenokārt atskaņoja citu autoru sacerētas dziesmas. Starp citu, arī dāmas varēja kļūt par trubadūrēm.