"Iztikas minimumā" šoreiz par Riharda Štrausa operu "Salome". Šajā sezonā arī uz Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves "Salome" ir piedzīvojusi savu ceturto Latvijas uzvedumu, un nepārprotami tā ir viena no augstākajām ne vien Riharda Štrausa, bet arī pasaules opermūzikas virsotnēm.

Sensācija, mīla un asins izliešana, šausmas un valdzinājums, unikālā mūzikas valoda un leģendārā "Septiņu plīvuru deja"... Par simboliem un šīs operas partitūrā ieslēptajiem vadmotīviem sarunājas komponiste Gundega Šmite un soprāns Ieva Kepe, kas pati savulaik bija žilbinoša Salome Latvijas Nacionālās operas 1999. gada iestudējumā.

Rihards Štrauss ierindojas starp izcilākajiem vācu 19./20. gadsimta skaņražiem un diriģentiem, un viņa daiļradē vistiešākajā veidā satiekas vecās un jaunās Eiropas ideāli un vērtības. Nodzīvojis garu, radoši piepildītu mūžu – 85 gadus –, Štrauss bijis klātesošs kā traģiskākajos, tā nozīmīgākajos 20. gadsimta vēstures notikumos. Starp citu, viņa tēvs Francis Štrauss bija vērā ņemams mežradznieks, kas piedalījies vairākās Riharda Vāgnera operu pirmizrādēs. Starp noliegumu un jūsmu, Štrauss savā agrīnajā daiļradē neizbēgami iedvesmojies no Vāgnera. 

Riharda Štrausa mūzikas drāmas (to dēvēja pats autors) "Salome" pamatā ir tolaik skandalozā autora Oskara Vailda 1891. gadā radītā luga, kuras sižets vēsta par Mateja evaņģēlijā pieminēto Jūdejas princesi Salomi, kas dejojusi savam patēvam Hērodam, pēc tam pieprasīdama ievērojamu atlīdzību – Jāņa Kristītāja (Johanaāna) galvu. Par operas libretu kalpo Hedvigas Lahmanes tulkojums vācu valodā, kas nav pielāgots izdziedamās dzejrindās, bet gan atstāts sākotnējā veidolā. Lugas versiju vācu valodā Štrauss noskatījies uzvedumā 1902. gada novembrī Berlīnē un uzreiz sācis darbu pie operas rakstīšanas.