Ar siltu nepacietību gaidot komponista Pētera Vaska 80. gadskārtu, kas apritēs 16. aprīlī, raidījumā "Iztikas minimums" pievēršamies viņa stīgu simfonijai "Balsis". Par to pārdomās dalās diriģents Normunds Šnē un komponists Jānis Petraškevičs. 

"Simfoniju sāku sacerēt 1990. gada beigās. Tad nāca 1991. gada janvāris. Asinis Lietuvā un Latvijā. Bezmiega naktis barikādēs. Pēc tā visa bija grūti sākt vēlreiz... Simfonijā runāju par man būtiskām, nozīmīgām tēmām. Par dzīvību. Par mūžību. Par sirdsapziņu. Sacerēju mīlot un ticot. Simfonijai ir trīs daļas – "Klusuma balsis", "Dzīvības balsis" un "Sirdsapziņas balss". Tās atskaņojamas bez pārtraukuma. Savu pirmo simfoniju esmu veltījis somu diriģentam Juham Kangasam – baltiešu mūzikas draugam." Tā par savu stīgu simfoniju "Balsis" savulaik stāstījis pats Meistars.

"Man šķiet, ka šis darbs iezīmē kaut kādu pagriezienu," raidījumā "Iztikas minimums" prāto Normunds Šnē. "Periods, kurā tā tapa, bija pagrieziens mums visiem – kā cilvēkiem, kā latviešiem, jo Latvijas valsts faktiski tajā brīdi caur dažādiem ērkšķiem pamazām sāka nostāties uz kājām. Protams, 1991. gada janvāra notikumi. Arī brīnišķīgā daba, netveramās sajūtas, dramatisms vairākās situācijās - tas viss ir šajā skaņdarbā un padara to mūsu sirdīm īpaši tuvu."

"Šeit izpaužas Pētera Vaska stīgu rakstības absolūtā meistarība. Tas, kā viņam skan stīgu orķestris... Skatoties simfonijas partitūrā, ir grūti racionāli izvērtēt un saprast, kas tieši ir tie iemesli, kāpēc tas skan tik spilgti," pārraides gaitā teic Jānis Petraškevičs.