Šoreiz raidījumā "Iztikas minimums" par Volfganga Amadeja Mocarta Obojas koncerta Domažorā un Flautas koncerta Remažorā mistēriju sarunājas flautiste Liene Denisjuka-Straupe un obojists Māris Kuģis.

Baroka un klasicisma laikmetā nereti dažādos darbos dzirdam līdzīgas vai pat identiskas melodijas. Bēthovena Trešā simfonija ir ļoti populāra, bet te pēkšņi klausītājs var atģisties, ka tās 1. daļas tēma skan arī Mocarta operas "Bastjēns un Bastjēna" uvertīrā. Un Mocarta "Jupitera" simfonijas fināla četru nošu tēma atrodama arī Haidna 13. simfonijas finālā. Mocarta raksturam visai piestāvoši, komponists ir aizņēmies melodijas arī no paša mūzikas. Un veselus skaņdarbus arī.

Muzikoloģe Baiba Santa Vanaga zina stāstīt, ka Mocarta Obojas koncerts Domažorā tika komponēts 1777. gadā Zalcburgā un bija rakstīts obojas virtuozam Džuzepem Ferlendisam, kurš bija Zalcburgas galma orķestra mūziķis. Bet kāds sakars tam ar Flautas koncertu? 1778. gadā no Ferdinanda Dežīna pasūtinātajiem trīs flautas koncertiem, Mocarts paspēja uzrakstīt tikai vienu – Solmažora koncertu. Laika trūkuma dēļ viņš nespēja radīt vēl divus koncertus, tamdēļ nolēma veiksmīgo Obojas koncertu pārlikt flautai, vien nomainot tonalitāti un dažus skārumus...

Mūsdienās abi koncerti joprojām tiek atskaņoti un ir aktīvi dalībnieki flautistu un obojistu repertuārā.