Tādu simfoniju jūs vēl nebūsiet dzirdējuši!

Pagājušā gadsimta sešdesmito gadu nogalē – 1968. gadā – itāļu komponists, ievērojamais modernists un elektroniskās mūzikas pionieris Lučāno Berio (Luciano Berio, 1925-2003) radījis unikālu precedentu – savu Simfoniju (Sinfonia) astoņām balsīm un orķestrim, ļaujot uzlūkot vēsturiskajām un rūpīgi koptajām tradīcijām apvīto simfonijas žanru citā gaismā, piedāvājot tā jaunu, absolūti nebijušu konceptuālu risinājumu.

Viņš terminu "sinfonia" traktējis tā etimoloģiskajā nozīmē – vārdam ir sengrieķu izcelsme un tas apzīmē saskanību, vienlaicīgu kopskaņu. Teorētiski šādu terminu lietojuši arī agrīno simfoniju radītāji 17. gadsimtā un 18. gadsimta sākumā, taču

Berio Simfonijā kopā skanēšana norisinās starp orķestri un dziedātājiem, starp pastāvīgām tematiskajām vienībām – rūpīgi izvēlētu tekstu – visbiežāk runātu, artikulētu, ne dziedātu – un vienlīdzīgas nozīmes instrumentālajiem slāņiem.

No neiedomājamas daudzveidības Berio savā darbā radījis tikpat neiedomājamu vienotību, un daudzi viņa darbu uzskata gan par viņa kompozicionālo virsotni, gan, iespējams, nozīmīgāko darbu pasaules mūzikas vēsturē.

Par šo unikālo darbu raidījumā "Iztikas minimums" sarunājas komponists Andris Dzenītis un diriģents Kaspars Putniņš.

***
Par šo skaņdarbu 2017. gada februārī raidījumā "Orfeja auss"
sarunājās Egīls Šēfers, komponiste Linda Leimane un diriģents Normunds Šnē