Šoreiz raidījuma "Iztikas minimums" fokusā – Imanta Kalniņa Ceturtā simfonija, par kuru domās dalīsies muzikoloģe Ingrīda Zemzare un diriģents Imants Resnis. Komponista dzīves, daiļrades un simfonijas vizītkarti sniegs Baiba Santa Vanaga.

Imanta Kalniņa Ceturtās simfonijas pirmatskaņojums 1973. gadā burtiski saviļņoja visu sabiedrību, jo, neskatoties uz padomju uzraudzības stingro režīmu, darbs bija kā svaiga gaisa malks, mūzikā paužot to, kas autoram uz sirds. Lūk, arī Imanta Kalniņa  sacītais: "Tā laika kontekstā man kā jaunās paaudzes komponistam izdevās realizēt visas jaunās paaudzes pasaules izjūtu. Tādēļ arī toreiz tika pievērsta tik liela uzmanība."

Tas tika panākts, pirmo reizi pakļaujot simfonijas dramaturģiju rokmūzikas principiem ar basģitāras un bungu komplekta ieviešanu partitūrā, tādējādi domājot par to, kā atrast tiešāku kontaktu ar publiku.

Zīmīgi arī tas, ka par izejmateriālu kalpoja dziesma. No tās izaugusi gan simfonijas pirmā daļa, kuras pamatā agrāk tapušās rokbalādes ar Māra Čaklā vārdiem "Septiņas skumjas zvaigznes" tēma, gan arī simfonijas fināls, kuru rosinājuši amerikānietes Kellijas Čerijas dzejoļi par mīlestību.

Tāda šī četrdaļīgā simfonija bija dzirdama turpmākās divas desmitgades, un daudzi pat neko nenojauta par sākotnējo autora ieceri. Paslepus kuluāros gan kādas runas pavīdēja, tomēr patiesību īsti nezināja pat pirmatskaņojuma vadītājs, diriģents Leonīds Vīgners...

***

Par Imanta Kalniņa Ceturto simfoniju un tās neparasto likteni klausieties arī raidījumā "100 Latvijas pirmizrādes"!