Veram vaļā Friderika Šopēna Pirmo balādi solminorā op. 23!

Par mūziku, kas stāsta, bet nesaka vārdus, par dvēseles dziļumu un balādes žanru, kas no literatūras transformējas mūzikā,  sarunājas dzejniece un tulkotāja Ingmāra Balode un pianists Edgars Tomševičs.

Frideriks Šopēns (1810–1849) ir viens no izcilākajiem romantisma laikmeta komponistiem, kura daiļrade gandrīz pilnībā veltīta klavierēm. Šopēna muzikālais spektrs sniedzas no intīmām, meditējošām noskaņām līdz dramatiskam spriegumam un spožai koncertiskai izteiksmībai. Viņš būtiski paplašināja klavieru izteiksmes iespējas, radot jaunu skanējuma kultūru, kurā tehnika kalpo poētiskai idejai.

Šopēna mūzika joprojām tiek uzskatīta par vienu no smalkākajiem romantiskās subjektivitātes un personiskās izjūtas iemiesojumiem Rietumu mūzikas vēsturē.

Friderika Šopēna Pirmā balāde klavierēm solminorā ir viens no pazīstamākajiem komponista darbiem. Tā pabeigta 1835. gadā. Lai gan balādes žanru esam raduši uztvert kā literāru žanru, mūzikā tā raksturo skaņdarbu ar episki dramatisku vai fantastisku raksturu. Iespējams, Šopēna Pirmo balādi iedvesmojis poļu autora Ādama Mickēviča dzejolis “Konrāds Vallenrods”. Poēmas darbība notiek Lietuvas dižkunigaitijā 14. gadsimtā un vēsta par pagānu, kuru sagūstīja un kā kristieti audzināja viņa tautas seni ienaidnieki.