Pievēršamies Artūra Grīnupa (1931-1989) personībai un viņa Sestajai simfonijai (1963).

Sarunbiedri diriģents Artūrs Plaudis un dzejnieks Māris Salējs noklausījušies simfonijas ierakstu LNSO un Leona Reitera 1970. gada lasījumā un sarunā aplūko gan simfonijas struktūru, kur notiek aktīva motīvu pārceļošana no daļas uz daļu, gan instrumentācijas īpatnības (neliels orķestra sastāvs, klavesīna izmantošana un beidzamajā daļā tā nomainīšana uz klavierēm), gan laikmeta kontekstu un līdzības ar dzeju un vizuālo mākslu.

Sestā simfonija zināmā mērā ir Artūra Grīnupa ceļš uz viņa "magnu opus" jeb Devīto simfoniju. Septima apvēršas par sekundu, un mūsu interese par Artūru Grīnupu, cerams, ir tikai pašā ceļa sākumā.