Grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” zinātniskās literatūras kategorijā balva piešķirta Valda Segliņa radītajam izdevumam “Senās Ēģiptes medicīnas papirusi” (izdevējs “LU Akadēmiskais apgāds”)

Valda Segliņa monogrāfija “Senās Ēģiptes medicīnas papirusi” veltīta Senajā Ēģiptē uzkrātajām zināšanām medicīnā, ciktāl tās ir aprakstītas avotos – senajos papirusos. Tik bagātīgs seno dokumentu klāsts latviešu valodā pieejams pirmoreiz. Grāmatā iekļauts vairāk nekā 1500 recepšu, ziņas par daudzu slimību noteikšanu, diagnozi un ārstēšanas stratēģiju. Daudzpusīgais skatījums ļaus lasītājam iepazīt senās zināšanas plašākā kontekstā, arī apzināt daudzos joprojām neskaidros medicīnas vēstures jautājumus un palīdzēs izvērtēt šo zināšanu nozīmi mūsdienu skatījumā. Par savu apjomīgo pētījumu "Grāmatu stāstos" vēsta pats Valdis Segliņš.

Šogad LALIGABA specbalvu saņēmis krājums Trillium, kas iezīmē lībiešu grāmatniecības ceļu 155 gadu garumā – no pirmajām grāmatām lībiešu valodā (Mateja evaņģēlijs austrumlībiešu un rietumlībiešu izloksnē), kas 1863. gadā iznāca Londonā, līdz Rīgā iznākušajai Trillium, pirmajai lībiešu dzejas grāmatai angļu valodā, kas piedzīvoja atvēršanas svētkus 2018. gada Londonas starptautiskajā grāmatu tirgū Baltijas valstu stendā. Dzejoļus angļu valodā iedzīvinājuši Uldis Balodis un Raians van Vinkls. Krājuma autorus vieno viņu somugriskā izcelsme un valoda, kurā viņi raksta, taču viņu skatījums uz pasauli ir atšķirīgs. Grafiķe Baiba Damberga, kā jau māksliniece, no krāsām un detaļām būvē to skaisto ēku, kur atspīd gara gaisma un kur sālsezers, vārdā saukts, nolīst lejā ar visām siļķēm un lestēm. Valodnieks Ķempju Kārlis, vienīgais, kurš raksta par zudušu jau uzskatītajā Salacas lībiešu valodā, iedziļinājies senu un jaunu vārdu zūdošajās skaņās, filozofiski apcer to nozīmi cilvēka un tautas dzīvē – kad vārdu logi aizkrīt, atveras klusuma vārti. Valodnieks Valts Ernštreits piedāvā daudz straujāku un trauksmaināku ritmu – dzejā ir lidmašīnas un tramvaji, tanki un zemūdenes, bet vienlaikus balts, tamborēts galdauts, kas raisa atmiņas, un sapnis, kurā zilibalta laiva šūpojas zelta jūrā. Krājumu papildina pēcvārds – Ernštreita pārskats par lībiešu literatūru. Tajā paustajam var tikai piekrist – iespējams, lībiešu literatūra ir vismazākā Eiropā, bet tās dzīles ir neizsmeļamas. Arī mūsdienās. Pārraidē uzklausām Valtu Ernštreitu.

Guna Roze. “Sadursme”

"Rakstniece Guna Roze prozas darbam “Sadursme” ir izvēlējusies savdabīgu formu - tas ir romāns, kuru veido cits citu papildinoši deviņi stāsti. Darbība notiek vienā dienā, taču katrai konkrētās dienas epizodei ir sava attiecību priekšvēsture. Romāna varoņi, pakļaudamies impulsīvām iegribām, pat neiedomājas, ka viņu rīcība var izraisīt tālejošas sekas, kas ne tikai atsauksies uz līdzcilvēku dzīvi, bet būtiski ietekmēs viņu turpmāko likteni. Guna Roze ar prasmīgi izraudzītām detaļām, lieki nemoralizējot, precīzi atsedz mūsdienu Latvijas ikdienu, cilvēku savstarpējās attiecības un tās vērtības, kas viņiem ir svarīgas," raksta grāmatas redaktore Gundega Blumberga. "Grāmatu stāstos" - saruna ar Gunu Rozi.