Dzejas dienu balvas vēsture sākās 1979. gadā, kad katru septembri tika piešķirtas Rakstnieku savienības piemiņas medaļas labākajiem dzejas un atdzejas krājumiem, dažkārt arī kritikas grāmatām.

Pēc neatkarības atgūšanas balva par labāko dzejoļu krājumu tiek piešķirta kopš 1996. gada, par labāko atdzejas krājumu - kopš 2003. gada (ar izņēmumu 2011. gadā). No 1996. līdz 2009. gadam balvu piešķīra Latvijas Rakstnieku savienības organizēta žūrija, kurā darbojās literatūras kritiķi, dzejnieki un iepriekšējo gadu balvas laureāti. No 2010. līdz 2015. gadam literatūras žurnāla "Latvju Teksti" redakcija piešķīra balvu labākajiem dzejas un atdzejas krājumiem. 2018. gadā Rakstnieku savienība atjauno Dzejas dienu balvu, vērtējot dzejas un atdzejas krājumus. Atjaunoto Dzejas dienu balvu 1996. gadā saņēma Maira Asare par krājumu "Kas ar dzeguzi spēlējas".  2010.-2015. gadā tika pasniegta "Latvju Tekstu" dzejas balva.

Kopš 2018. gada Dzejas dienu balvu saņēmusi Gunta Šnipke par dzejas krājumu "Ceļi" (2018) un   Arvis Viguls par dzejoļu krājumu "Grāmata" (2019).

"Grāmatu stāstos" uzklausām 2020. gada Dzejas dienu balvas laureātus: Raimondu Ķirķi un Jāni Hvoinski.