Vitālija Judina grāmata "Torņi un vīns. (Ne)rīdzinieka stāsti" izdota latviešu, angļu un krievu valodā. Šis personiskais, krāšņi ilustrētais stāstījums ir drīzāk atmiņu, nevis arhitektūras rokasgrāmata un varbūt tikai daļēji ir labu vīnu karte, ko izveidojis diplomēts someljē. Torņi un vīns šai grāmatā pirmkārt ir simboli un sabiedrotie. “Vitālija Judina grāmata par Rīgas torņiem un vīniem ir kā svaiga gaisa malks.  Izbaudiet šo lielisko tekstu, iemalkojiet labu vīnu un pieņemiet savu pieredzi un vēsturi nevis kā nastu, bet kā piedzīvojumu. Un paceliet acis uz augšu!” tā rakstniece Nora Ikstena. “Torņu centrā ir daudz, vairāk par diviem simtiem. Es vēlējos pakavēties pie dažiem, kas saista un liek atcerēties kaut ko nozīmīgu man. No dažādiem dzīves posmiem, bez secības un saiknes. Divdesmit četri Torņi, deviņ­padsmit atmiņu mirkļi, viena Pilsēta, Vīns un es,” pats autors Vitālijs Judins, kuru uzklausīsim arī "Grāmatu stāstos".

Egila Levita publicistika latviešu valodā –  “Valstsgriba. Idejas un domas Latvijai 1985–2018”. Egils Levits devis būtisku profesionālu ieguldījumu gan Latvijas valsts atjaunošanā, gan tās pārveidē par demokrātisku un tiesisku valsti, gan tās jau kā mūsdienu Eiropas valsts idejiskajā, institucionālajā un tiesiskajā nostiprināšanā un attīstībā. To arī apliecina šī grāmata, kuras 848 lappusēs apkopota Levita publicistika latviešu valodā vairāk nekā 30 gadu garumā. “Grāmatā iekļauti tikai pāris juridiska satura materiāli, tekstu vairums ir ieinteresētam pilsonim absolūti uztveramā valodā,” tā “Valstgribas” idejas autore un sastādītāja Rudīte Kalpiņa. “Iedrošinot lasītāju šo apjomīgo darbu iepazīt, ir jāuzsver, ka Egils Levits vienmēr spējis pat specifiski sarežģītas lietas izstāstīt plašai sabiedrībai saprotami, precīzi un interesanti.”  “Valstsgribu” caurvij viens kopīgs motīvs – fundamentāla juridiskā, politiskā un morālā argumentācija par Latvijas valsts un latviešu nācijas pastāvēšanas tiesībām, jēgu un būtību, par pilsoņu attiecībām ar valsti un tās sekmīgu pārvaldību. Izdevumā plašai sabiedrībai saprotami aplūkoti daudzi ar Latvijas neatkarības un demokrātiskās valsts iekārtas atjaunošanu saistīti jautājumi. Izdevums atklāj gan Egila Levita ideālismu un pragmatismu, gan ticību Latvijas valstij un tās cilvēku spēkam. Par to plašāk - Rudīte Kalpiņa.

Knuta Skujenieka pirmais publicētais dzejas krājums „Lirika un balsis” aptver dzeju, kas tapusi laikā starp 1972. un 1977. gadu. Līdzās oriģināldzejai publicēti arī vairāki atdzejojumi – Knuts Skujenieks jau kopš 70. gadu sākuma bija kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem latviešu atdzejotājiem. Ceļš līdz debijai literatūrā rakstniekam bija smags – nebija iespējams publicēt 60. gados izsūtījuma apstākļos tapušo dzeju, vēl 70. gadu vidū rakstnieks saņēma kritiku par daiļrades neatbilsmi sociālistiskā reālisma kanonam. Šajā kontekstā būtiski atcerēties, ka Knuts Skujenieks tika reabilitēts tikai 1989. gadā. Tagad šīs krājums atkārtoti izdots. Knuts Skujenieks uzskata: “Dzeja manā izpratnē nenozīmē ne īpašus salīdzinājumus, ne īpašus ritmus, ne īpašu dzīves materiālu. Dzeja ir īpašs dzīves veids, tieksme atklāt, saprast, izjust un izsacīt, nonākt līdz citam cilvēkam. Viss pārējais — tie ir amata smalkumi.” Par šo krājumu viedokli pauž Guntars Godiņš.