Priecīga, jestra un līksma ir otrreizējā tikšanās ar Gūtenmorgenu, kura pirmais uznāciens grāmatas formātā bija pirms desmit gadiem.

Šo gadu laikā Māris Bērziņš ir radījis romānu "Svina garša", kurš uzrunājis latviešu lasītājus un ļāvis izzināt vēstures dzīles. Arī otrreizējā tikšanās reizē Gūtenmorgens grāmatā "Gūtenmorgens. Otrreiz" ārēji ir visnotaļ pelēcīgs tipāžs ar sievu un bērniem, ar savu televizoru un alus pudeli, ar vāri nojaušamu tieksmi uz daiļām mākslām un skaistām sievietēm. Viņam piemīt mūsdienās visnotaļ retā spēja domāt. Jautājums: vai Gūtenmorgens var pretendēt uz tautā iemīļoto vidējā latvieša tēlu?

"Gūtenmorgens kļuvis desmit gadus vecāks. Bet nosaukumā ietverta vārdu spēle, jo Gūtenmorgenam viss sākas ar vārdiem "Vienreiz...", kas varbūt pat literāri nav tas pareizākais, jo vajadzētu jau sākt ar "Reiz..." Taču man speciāli gribējās sākt ar to "Vienreiz..." Vai Gūtenmorgens kļuvis prātīgāks? Uz vecumu jau neviens prātīgāks nekļūst - ja dvēselē saglabā jaunību. Varbūt tikai viņš kļuvis apcerīgāks, mierīgāks - viņš prāto vairāk," smejas Māris.

Pa vidu vienam un otram Gūtenmorgenam bijusi "Svina garša". Tāpēc stāsti par Gūtenmorgenu tapuši teju vai atvaļinājuma režīmā.

"Taču arī ar Gūtenmorgenu jāstrādā uzmanīgi, pacietīgi un kārtīgi, citādi viņš var apvainoties," nopietni piezīmē rakstnieks. "Uzrakstīt īsu stāstiņu var nedēļas laikā - tas nav kā romāns, kura rakstīšanā esi iejūgts uz gadu. Gūtenmorgens ir kā atslodze, bet, ka būtu tādā veidā atbrīvojies no "Svina garšas"... Nu, nē. Svina garša mutē man ir joprojām."

Tiesa, Māris atzīst, ka otrā Gūtenmorgena grāmata no pirmās atšķiras emocionālās tonalitātes ziņā: "Gribu cerēt, ka ir arī kvalitatīvāk. Ne visi Gūtenmorgeni tapuši pēdējo divu gadu laikā - ir tādi stāsti, kas tapuši 10 gadu garumā. Ik pa laikam jau kāds Gūtenmorgens uzrakstās. Tā ir nišas literatūra, jo ne visiem ir tuva absurda estētika un humors, turklāt uzrakstīt asprātīgi ir daudz grūtāk nekā radīt kaut ko drūmu."

Gūtenmorgens - tie ir dzīves novērojumi. Īpatnības. "Pat ne trūkumi - drīzāk kas tāds, kas vairumam sabiedrības pazīstams. Citviet Gūtenmorgens parādās kā prātnieks. Būdams bez filozofa izglītības, viņš prāto - arī muļķīgi, naivi, smieklīgi, bet viņš atļaujas prātot," stāsta Māris Bērziņš un nenoliedz, ka daudzi lasītāji un rakstniecības profesionāļi viņu mīl identificēt ar pašu Gūtenmorgenu.

Otrajā Operetes festivālā, kas Ikšķilē norisināsies 14. un 15.jūlijā, klausītājus priecēs Austrijas džeza orķestris Eddie Luis und die Gnadenlosen XL un mecosoprāns Helēna Sorokina, solisti no Itālijas un Polijas, kā arī Latvijā iemīļotie mākslinieki - Sonora Vaice, Dainis Skutelis, Marlēna Keine u.c. Mazie skatītāji varēs doties muzikālā ceļojumā pirmizrādē "Karlsons". Festivāla kulminācijā atjaunotajā Ikšķiles estrādē būs romantisks Valšu vakars, kurā uzstāsies arī Anta Jankovska. "Grāmatu stāstos" uzzinām, kāda ir dziedātājas literārā gaume...

Anta saka - izcelt vienu mīļāko grāmatu būtu negodīgi, jo viņai ir daudz mīļu grāmatu. "Esmu bijusi liela lasītāja - jau kopš bērnības vienmēr bijuši pilni plaukti grāmatām. 14 gadu vecumā uznāca vēlme lasīt nopietnus darbus - reiz biju saslimusi, un divu nedēļu laikā izlasīju visu franču klasiku! Vēl man ļoti patīk lasīt slavenu personību biogrāfijas. Tajā pašā laikā ļoti patīk arī "Ronja - laupītāja meita", "Harijs Poters". Noteikti nevaru sevi ierindot konkrēta literārā žanra vai stila cienītāju kategorijā. Bieži lasu arī literāros darbus, kas pamatā operām, kas jāiestudē."

Un kuru no grāmatām Anta iesaka izlasīt "Grāmatu stāstu" klausītājiem? "Viena no grāmatām, ko izlasīju, iespaidojoties no filmas "Krāsainais plīvurs", ir Somerseta Moema stāsts. Varu ieteikt!

Klasika ir klasika. Negribu noliegt jaunos rakstniekus, tomēr cilvēks ļoti sevi bagātina, lasot klasiku.

Pēc Moema stāsta tapušajā filmā ir maz teksta, bet daudz skatienu, noskaņu. Grāmatā redzēju, kā autors to aprakstījis. Tādas emocionālās gaismēnas, no kurām iespaidojies režisors."