Lalita Muižniece "Pēdas. Melita Rīgā"

Lalita Muižniece (1935), dzejniece un valodniece, dzimusi dzejnieces Rūtas Skujiņas un rakstnieka Jūlija Lāča ģimenē. Publicējusi dzejoļu krājumu “Žuburu rota” (1970) un dzejlapu “Rikšiem ziloni es palaidu” (1975), prozas grāmatu “Pēdas” (1975), populārzinātniskus darbus un pasaku bērniem.


Abi darbi uzrakstīti apmēram vienā laikā – “Pēdas” 1974. un “Melita Rīgā” 1975. gadā.
“Pēdas”, kuru darbība risinās no 1941. gada janvāra līdz 1945. gada maijam, autores prātā rosījās ilgi, gadiem. Autorei dažreiz vaicā, kādēļ nerakstīja cilvēku īstos vārdus, kaut grāmatā minētie tēli visi ir dzīvojuši un aprakstītos notikumus piedzīvojuši.

Lalitas Muižnieces vēlme ir bijusi, lai stāstu neuztvertu kā tikai vienas konkrētas ģimenes likteni, bet tajā justu laikmeta cietsirdību un jucekli jebkura bērna skatījumā. Savukārt “Melita Rīgā” uzrakstīts gandrīz vai vienā elpas vilcienā. Autores ģimene dzīvoja ASV. 1974. gadā Lalita juta, ka ir laiks aizvest abus savus pusaudža vecuma bērnus uz Latviju,

lai viņi pieredzētu, ka Latvija nav tikai vecāku un vecvecāku, latviešu skolas skolotāju izdomāta vieta, bet ir reāla zeme, kur dzīvo mūsu tuvi radi un citi labi cilvēki." 

Amanda Aizpuriete "Pirms izvākšanās"

Amanda Aizpuriete (1956) ir dzejniece, prozaiķe, atdzejotāja un tulkotāja.Amandas Aizpurietes jaunākajā krājumā  "Pirms izvākšanās" apkopoti pēdējo septiņu gadu laikā tapušie dzejoļi. Pati autore stāsta, ka krājumu veido četras nodaļas. Pirmā nodaļa “Mana mandala” ir dzejnieces ikdienas vērojumi no dzīvesvietām Kauguros un Grīziņkalnā, šajā ikdienā slēpto dziļāko sakarību meklējumi. Otrā nodaļa “Rekviēms un roze” – par esību blakus mirušam mīļotajam cilvēkam, kuru aizmirst nav vērts pat censties, par emociju atblāzmām mūža turpinājumā. Trešā nodaļa “Jurģu rītā” – pārmaiņu neizbēgamības apjausma.  Savukārt ceturtā nodaļa “Ja nav iemesla apstāties” ir autores dialogi ar savu iekšējo nepieciešamību rakstīt.