"Grāmatu stāstos" pievēršamies Latvijas Literatūras gada balvas nominantiem, un sākam ar balvai izvirzītajiem prozas darbiem.

Andras Manfeldes stāstu grāmata "Mājās pārnāca basa"

Andra Manfelde uzklausījusi citu izsūtīto stāstus. Visbiežākais stāsta avots ir saruna. Tikai viens darbs tapis no dienasgrāmatas pierakstiem, viens – no trimdā rakstītām vēstulēm. Daži stāsti ir tuvinieku atstāstīti, tomēr lielākā daļa radušies, klātienē runājoties. Tā tapis krājums "Mājās pārnāca basa", kurā nevis fotogrāfiski dokumentāli, bet gleznieciski brīvi vēstīta uzticētā pieredze. Grāmatā ir 18 stāsti.

Andra Manfelde par grāmatu: "Šīs grāmatas uzdevums nav glorificēt ciešanas, bet gan mīlestību.

Jo, tikai ziedojot pēdējo maizes riecienu, iespējams nekļūt par apstākļu upuri, kuru izķēmo dēmoniskas varas. Palikt dzīvam salā, badā un verdzībā – nozīmē uzvarēt. Mums to zināt – nozīmē atcerēties un caur šo mūžīgo piemiņu mūsu priekšteču uzvaru mantot."

Ingas Žoludes "Materia botanica"

"Materia botanica" vākos ietverti divi Ingas Žoludes romāni — arī "Silta zeme", jo "Materia botanica" ir gan romāna "Silta zeme" turpinājums, gan jauns vēstījums, viss atkarīgs no skatpunkta.

Vientulība reti ir viennozīmīga,

un Daniels, Nellija un Vū gan ir tie paši "Siltas zemes" varoņi, gan nav. "Materia botanica" vēstījums atsākas tajā pašā vietā, kur stāsta pirmā daļa beidzas. Tomēr lietu daba pa šo laiku ir mainījusies. Daba. Tieši Dabā galvenais varonis Daniels mēģinās atšķetināt "Siltas zemes" samezglotās savādās intīmās saiknes, kas viņu vieno ar ģimeni, mīļoto Vū, bet visīpatnējāk — ar māsu Nelliju.

Janas Egles otrais stāstu krājums "Svešie jeb miļeņkij ti moi"

Janas Egles pirmais stāstu krājums "Gaismā" saņēma Literatūras gada balvu kā labākais prozas darbs 2017. gadā un raisīja lielu rezonansi sabiedrībā. Literatūrkritiķi īpaši novērtēja autores teksta spēcīgo emocionālo pēcgaršu un drosmi rakstīt par dzīves tumšajām pusēm. Arī jaunāko krājumu raksturo emocionāla spriedze, un tajā apkopoti astoņi stāsti. To galvenie varoņi ir Latvijas cilvēki, caur kuru skatpunktu ieraugām 20. gadsimta Latviju, tie ir katrs ar savu likteni, bet cits ar citu cieši saistīti.

Jana Egle: "Cilvēkam visvairāk nepieciešama tuvība. Otrs cilvēks – māte, bērns, mīļotais, draugs.

Īstas, dzīvas un jūtīgas saites, kuras cieši tur vienu pie otra un dod spēku atbalstīt otru. Kas notiek, kad kāda no saitēm piepeši pārtrūkst, aizkalst vai varbūt nekad nav bijušas? Atsvešinātība kā ūdenī iemests akmens met lokus tālāk un tālāk no centra, pēdējie viļņi jau vairs nezina, kas tos iekustinājis, taču virmodami aizslīd pakaļ visiem iepriekšējiem, skarot arvien vairāk un vairāk likteņu. Stāstu krājums "Svešie jeb miļeņkij ti moi" stāsta par satrūkušajām saitēm. Par svešajiem, kuri īstenībā ir tik tuvi, un viņu likteņiem. Neviens nezina, vai atsvešinātībā ir iespējams iedvest jaunu dzīvību. Kādam ir jāsaņem drosme spert pirmo soli pāri laikiem, pāridarījumiem, vainas apziņai."

Māras Zālītes "Paradīzes putni"

Māras Zālītes autobiogrāfiskais romāns "Pieci pirksti" (2013) ieguvis ne tikai plašu lasītāju, bet arī profesionāļu atzinību. Māra Zālīte saņēmusi gan Lielo lasītāju balvu, gan Latvijas Literatūras gada balvu.

Autore bija solījusi turpinājumu. Nu šis brīdis ir pienācis — lasītāji saņem romāna "Pieci pirksti" otro grāmatu "Paradīzes putni".

Jaunā prozas darba grodā dramaturģija un precīzās poētiskās detaļas spilgti un nepielūdzami tēlo aprakstīto laikposmu, kas desmitgadīgajai Laurai ir vienīgā realitāte, kurā augt, pieaugt un meklēt patiesību.