Tuvāk iepazīstam "Latvijas Literatūras gada balvas 2019" nominantus dzejas kategorijā...

Uldis Bērziņš. "Idilles"

“Šis dzejoļu krājums izaudzis no dzejas gardēža kāres – nosmelt dzīves un dzejas situācijām virsū savilkušos krējuma kārtiņu. Iekšējais cilvēks, nevienai tavai fotogrāfijai atļauju neprasījis, izdomā nekautrēties par savu “ēdelību” – oh, paspēt vēl saēsties un sadzerties dzīvi līdz žegām!” – par to sacījis pats Uldis Bērziņš, piebilstot: “Bezatbildīga grāmatiņa, ka tik nesanāk jau pēdējā.”

Liāna Langa. "Velēnu kleita"

Krājumā “Velēnu kleita” lasāmi gan tādi dzejoļi, kas rakstīti tradicionālu pantmēru formā, gan arī tādi, kuros tiek attīstīti jauni satura un formas meklējumi. Risinātas poēzijai raksturīgās mūžīgās tēmas – dzīves un nāves attiecības, ikdienišķās realitātes tvērumus paceļot metafiziskā līmenī. Dzejolī “Saruna” lasītājiem piedāvāta dzejprozas žanrā reti sastopama forma – saruna par eksistenciālām tēmām, atspoguļota kā divu sarunu biedru saziņa ar īsziņām. Savukārt “peršās Lielajam Nekam” galvenokārt izcelta cilvēka un dabas saskarsmes nozīmība, tās sniegtā pieredze un spēks piedzīvot atklāsmes par visa pastāvošā vienotību smalkā, visuresošā kosmiskā tīklojumā, meklējot cilvēka vietu tajā. Dzejoļu krājums veidots trīs daļās, noslēgumā veltījumi laikabiedriem,” atzīmē Liāna Langa.

Inga Gaile. "Lieldienas"

“Lieldienas” ir dzejnieces un rakstnieces Ingas Gailes sestais dzejoļu krājums. Tajā autore ved lasītāju sev līdzi ceļojumā 21. gadsimta pasaules īstenībā, kuru brīžiem līdzīgi spējiem zibspuldzes zibšņiem izgaismo biblisko Lieldienu notikumu atplaiksnījumi. Skaudras un griezīgas intonācijas, bezjēdzīgu ciešanu un cilvēcības aptumsuma tēma šajos dzejoļos mijas ar maigumu un mūžseno vēlmi pēc ticības, cerības, mīlestības.

Gunta Šnipke. "Ceļi"

Liepājas dzejnieces un arhitektes Guntas Šnipkes trešā grāmata “Ceļi” ir spilgti vizuāla, blīva un emocionāli saspringta dzeja. Kā saka grāmatas redaktore dzejniece Inese Zandere, Gunta Šnipke ir šobrīd latviešu literatūrā, šķiet, vienīgā dzejniece starp arhitektiem un vienīgā arhitekte starp dzejniekiem. “Guntas Šnipkes dzejoļiem dotās dažādu pilsētu “vizītkartes” identificē pieturas un izejas punktus, taču pats ceļojums notiek nevis “pa globusu”, bet “galvā” – tur, kur pieredzējums atbalsojas, sāp un pārveidojas. Šajā tekstā praktiski nav nejaušību, lasītājam, ja vien tas nav paviršs ekskursants, dzejolis atklāj rūpīgi izstrādātu domas konstrukciju; detaļa pie detaļas, vārds pie vārda sastiprinās cieši, vienīgajā autorei iespējamajā veidā, pie kura viņa nonāk, spontāno iestrādājot noturīgajā,” raksta Inese Zandere.

Arvis Viguls. "Grāmata"

Savu dzejas krājumu un tā nosaukumu raksturo: "Latviešu literārās valodas vārdnīca teic, ka grāmata esot "iesiets vai brošēts neperiodisks izdevums". Ar visu vārdnīcas šķirkli pilnībā iepazīties iespējams manā jaunajā krājumā. Vēl tur ir zemsvītras piezīmes, kas ne uz ko neatsaucas, komentāri citiem tekstiem, kuru grāmatā pašā nemaz nav, īsts izmantotās literatūras saraksts, kā arī saturs." Viguls arī min, ka padomju dzejas krājumu pēdējās lappusēs mēdza ievietot īsus aprakstiņus ar norādi, ko autors grib pateikt savam lasītājam: "Šajā krājumā nekā tāda nav, tomēr nesen atradu kādu aprakstu, kas teicami iederētos arī manā "Grāmatā": "Grāmatas liriskais varonis ir mūsu laikabiedrs, kam dziļi rūp savas zemes un sabiedrības attīstība. Autors aicina nesadrumstalot un neizniekot dzīves mērķi, nepakļauties mantu kultam, kopt un turēt tīras cilvēku attiecības."