Turpinām iepazīt "Latvijas Literatūras gada balvai 2020" izvirzītās grāmatas un to autorus, un šoreiz pienākusi kārta dzejai.

Sandra Vensko. "Pieres vieta"

"Pieres vieta – man tas ir prāta stāvoklis, ko cilvēks saskarsmē ar pārējo pasauli nemitīgi izmaina. Garīgās metamorfozes notiek nemitīgi. Tomēr varbūt tieši tāpēc, ka nemitīga prāta kontrole nav iespējama, cilvēks spēj piedzīvot un pārdzīvot visus dzīves kāpumus un kritumus," prāto Sandra Vensko.

Sandra Vensko (1958) dzimusi Grobiņā. Sākusi rakstīt 14 gadu vecumā, pirmā publikācija – 1974. gadā. Raksta dzeju, prozu un lugas. Romānu "Maigā okupācija" (2014), "Adele" (2019) un dzejas krājuma "Pieres vieta" (2019) autore. S. Vensko lasītāji ir gan pieaugušie, gan pusaudži, gan bērni. Studējusi žurnālistiku un kultūras vadību, ieguvusi maģistra grādu izglītības vadībās zinātnē Liepājas Universitātē. Aktīvi piedalās Liepājas un novada kultūras dzīvē – vada literatūras un kultūras projektus, konsultē karjeras izaugsmes jautājumos. Iznākušas vairākas prozas grāmatas, iestudētas lugas Latvijas Radioteātrī, 2007. gadā par garstāstu "Vāvere" autore saņēmusi Baltā Vilka balvu.

Jānis Hvoinskis. "Mūza no pilsētas"

"Mūza no pilsētas N." ir Jāņa Hvoinska otrais dzejas krājums, tas klajā nāk tieši desmit gadus pēc debijas krājuma "Lietus pār kanālu e".

"Desmit gados, kas pagājuši kopš Hvoinska debijas, viņa dzejas tēli kļuvuši precīzāki un nostalģiskāki, tomēr nezaudējot viegluma sajūtu, kas viņa tekstus padara radniecīgus franču 20. gadsimta modernistiem. Šie dzejoļi apbur kā mazas glezniņas, kurās prasmīgs mākslinieks uzmetis iespaidus no savas tuvākās apkārtnes, padarot realitāti savādi pievilcīgu," saka pats Jānis Hvoinskis.

Dzejnieks un tulkotājs Jānis Hvoinskis dzimis 1961. gadā Rīgā. Mācījies Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā, bet vēlāk Liepājas medicīnas koledžā. 2008. gadā absolvējis Literārās Akadēmijas dzejas meistardarbnīcu pie Kārļa Vērdiņa. No krievu valodas atdzejojis un periodikā publicējis Maksima Ameļina dzeju, piedalījies Josifa Brodska "Dzejas izlases" (Neputns, 2009) atdzejošanā, bet 2018. gadā Hvoinska tulkojumā iznācis Vladimira Nabokova romāns "Camera obscura" (Dienas Grāmata). Latviešu literatūrā debitējis 2009. gadā ar dzejoļu krājumu "Lietus pār kanālu e". Bijušas arī vairākas publikācijas kultūras periodikā. Rakstījis dziesmu tekstus Zigmara Liepiņa koncertuzvedumam "Kapteiņu stāsti" un Zigmunda Latuškēvica dziesmām.

Andris Ogriņš. "Tā putna diena"

Šī ir sestā latviešu dzejnieka Andra Ogriņa grāmata. Līdz šim iznākuši četri dzejas un viens dzejprozas krājums, tie visi izpelnījušies gan lasītāju, gan kritiķu atzinību, autors saņēmis gan Latvijas Literatūras gada balvu par spilgtāko debiju (2009), gan vairākkārt nominēts šai balvai dzejas kategorijā. Dzejoļu krājuma nosaukums ir parafrāze no Bībeles – "Tā Kunga diena" kristīgajā tradīcijā parasti tiek attiecināta vai nu uz septīto radīšanas dienu, kad Dievs, pabeidzis darbu, atdusējās, vai nu uz notikumiem, kas ieņems vietu visa radītā vēstures beigās un ir saistāmi ar personisku Dieva iejaukšanos. Iespējams, tāpēc "tā putna dienas" pamatnoskaņas ir vārdiem neizsakāmas gaidas, nenovēršamas tuvošanās, varbūtēja soda un pestīšanas laika, miera, mīlestības un nemirstības atnākšana.

Dzejnieks Andris Ogriņš dzimis 1975. gadā Rīgā. Studējis Rīgas Tehniskajā universitātē. Strādājis par pastnieku, datu operatoru, Latvijas Sporta muzejā par galveno speciālistu pamatdarbības jautājumos. Andris Ogriņš ir piecu dzejoļu krājumu un vienas dzejprozas grāmatas autors. Par pirmo grāmatu "Es zvēru pie kraukļiem" A. Ogriņam 2009. gadā piešķirta Latvijas Literatūras gada balva nominācijā "Spilgtākā debija", kā arī Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes Izcilības stipendija. Kopā ar Māri Salēju atdzejojis Oļega Ļencoja dzejoļu krājumu "Pieceļas ieelpo..." (2014).

Jānis Vādons. "Klusuma forma"

Dzejas krājums "Klusuma forma" ir dzejnieka Jāņa Vādona trešā grāmata pēc 2011. gadā iznākušā krājuma "Virve" un 2014. gada krājuma "Pagaidām iesāpas elpa". Jaunajā krājumā iekļauti 2014.–2018. gadā sarakstītie dzejoļi, kas no vienas puses ļauj atpazīt J. Vādonam svarīgo tēmu turpinājumu, bet no otras – arī vairākas izmaiņas autora poētikā. Pēc rūpīgas dzejoļu atlases kompaktā grāmatas struktūra veidota trīs daļās. Ievērojamu grāmatas daļu veido cikli, kuros ir no 4 līdz pat 14 dzejoļiem, kļūstot par būtisku grāmatas saistvielu ne tikai krājuma organizācijas ziņā, bet mērķtiecīgi veidojot un izvēršot saturu un nozīmes, ar kurām autors strādā. Viena no nozīmīgākajām jaunajām tēmām ir attiecības ar bērnu. J. Vādons turpina t. s. stāstošās dzejas stilu. Viņa dzeja kļuvusi atvērtāka, tiešāka, taču joprojām viņu interesē noslēpums. Būtiska tēlainības daļu veidota saistībā ar glezniecību. Un nozīmīgs, daudzveidīgs krājumā ir klusums. Tāpat joprojām būtisks J. Vādona dzejā ir sievietes tēls. Dzejā ieskanas arī privātāki motīvi; tiešu un netiešu sasauksmju ar laikmeta un mūsdienu cilvēka aprisēm nav daudz; drīzāk meklējumi ir vispārīgās telplaika teritorijās.

Jānis Vādons (īstajā vārdā Jānis Veckrācis) dzimis 1979. gadā Kuldīgā. Viņš ir dzejnieks, dzejas kritiķis, publicists, žurnāla "Domuzīme" literatūras nodaļas redaktors. Autors dzejoļu krājumiem "Virve" (2011), "Pagaidām iesāpas elpa" (2014), "Klusuma forma" (2019). Dzejas krājums "Virve" 2012. gadā nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā "Spilgtākā debija". 2019. gadā iznāca Jāņa Veckrāča monogrāfija par Josifu Brodski "Linguistic and Translatological Aspects of Poetry Translation. Joseph Brodsky’s Texts in Russian, English and Latvian".

Jānis Rokpelnis. "Tīmeklītis"

Jauniznākusī plaukstas vai kabatas, vai viedtālruņa lieluma grāmatiņa ar askētisko share zīmi uz vāka mūsdienīgi aicina lasītāju dalīties jeb "kopīgot saturu" – gan ar tuvākajiem, gan varbūt ar visu globālo tīmekli –, vienlaikus pārdomājot krājumā filigrāni saaustās vārdu, tēlu un nozīmju sakarības.

Dzejnieks Jānis Rokpelnis dzimis 1945. gadā Rīgā rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Studējis psiholoģiju un filozofiju Ļeņingradas universitātē (1963–1969). Studijas beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē kā filozofs, pasniedzējs (1981). Strādājis Mākslas muzejā, Rīgas kinostudijā, izdevumos "Literatūra un Māksla", "Labrīt" un "Karogs". Bijis docētājs Latvijas ev. lut. Kristīgajā akadēmijā. Bijis Rakstnieku savienības dzejas konsultants, 2004. gadā vadījis dzejas meistardarbnīcu. Sarakstījis daudzus scenārijus leļļu filmām – "Umurkumurs" (1976), "Vanadziņš" (kopā ar Arnoldu Burovu, 1978) u. c., libretu muzikālajai izrādei "Meistars Aleksandrs" (2002). Uzrakstījis dokumentālo garstāstu "Modus" (2000). No krievu valodas atdzejojis Aleksandra Bloka, Inokentija Aņņenska, Marinas Cvetajevas, Nikolaja Rēriha, Semjona Haņina dzeju. Apbalvots ar laikraksta "Padomju Jaunatne" prēmiju par gada labāko pirmo dzejoļu krājumu (1976), Dzejas dienu balvu (1981), Baltijas Asamblejas balvu (2000), Aleksandra Čaka prēmiju (2001) un Literatūras gada balvu (2004). 2010. gadā par dzejoļu krājumu "Nosaukums" saņēmis žurnāla "Latvju Teksti" balvu dzejā un Ojāra Vācieša literāro prēmiju. 2016. gadā J. Rokpelnim piešķirta Latvijas literatūras Mūža balva.