Šonedēļ "Grāmatu stāstos" vēstām par Latvijas Literatūras gada balvas (LALIGABA) šī gada prozas darbu nominantiem: Noras Ikstenas darbu "Mātes piens" ("Dienas grāmata"), Māra Bērziņa grāmatu "Svina garša" ("Dienas grāmata"), Gunta Bereļa "Vārdiem nebija vietas" ("Dienas grāmata"), Vlada Spāres "Tu nevari dabūt visu, ko gribi" ("Zvaigzne ABC") un Ingas Žoludes "Stāstiem" ("Dienas grāmata").

Lita Silova, latviešu valodas skolotāja, literatūras kritiķe, īsi argumentē, kālab balvai izvirzītas tieši šīs grāmatas un to autori. "Noras Ikstenas "Mātes piens" - par daudzveidīgajām emocijām, kas ļauj ikvienam identificēties ar kādu no trim dzimtas sievietēm. Emocijas vieno, šķir, atbrīvo. Māra Bērziņa "Svina garša" - par dziļo sarežģīta laika izjūtu. Tas ir kaiks, kad tas, ko tu bribi, kļūst par izaicinājumu, un nejaušais ir vienīgais iespējamais. Gunta Bereļa "Vārdiem nebija vietas" - par ne tikai ļaunuma, bet nesaprotamām blaknēm, kas radušies cilvēkam šķietami ne no kā un pastāv arī pēc kara drupām. Vlada Spāres "Tu nevari dabūt visu, ko gribi" -  par dzīvi var runāt, tērgāt, grabēt, bet viss kopā velk uz to, ka arī caur humoru var meklēt dzīves jēgu un izrādās, ka ārējā poza ir būtiska dzīves spēle. Ingas Žoludes "Stāsti" - par to, ka gan radošā, gan gluži vienkāršā dzīve atrodas aiz līkuma, aiz pagrieziena, un tad var neiekāpt vilcienā, šaubīties, vai braukt vai tomēr nebraukt uz rakstnieku māju. Ja īsi, tad Norai balva pienāktos par emocijām, Mārim - par godīgumu, Guntim - par tiešumu, Vladim - par spēli, Ingai - par savijumu."

Ingai Žoludei "Stāsti" ir piektā grāmata. Sākusi ar stāstiem, tad sekojuši trīs romāni un nu atkal septiņi stāsti. Turklāt šogad Inga rūpējas par LaLiGaBa noslēguma ceremonijas scenāriju. Inga stāsta: "Liela daļa rakstīšanas notiek rezidencēs, tā ir produktīvākā darba vide - iespēja attālināties no ikdienas pienākumiem. Braucu uz tām jau daudzus gadus, visbiežāk - uz mūsu pašu Ventspils Rakstnieku un tulkotāju māju.

Rakstnieku māja jau nav tikai darba vieta, kur sanāk kopā cilvēki - tur norisinās arī ikdiena, tikšanās, darbs, bohēma. Sāku par to reflektēt. Katrreiz tā ir neatkārtojama vide, katrreiz - citi cilvēki, veidojas jaunas kombinācijas.

Rakstnieku jau ietekmē viss, kas notiek apkārt. Man ir ļoti svarīgs noskaņojums, ar kādu sēžos, lai rakstītu. Pārdomas, kas noris manī, kaut kādā veidā ietekmē un caur tekstu mēģina izpausties."

Savukārt lasītājas Baiba un Austra dalās pārdomās par Noras Ikstenas romānu "Mātes piens". Viņas atklāj, cik viegli vai grūti lasāma ir šī grāmata, kas viņas mulsinājis un, kaut tā ir emocionāli grūta grāmata, tajā ir ne tikai portretēts padomjlaika skarbums, bet ievīts arī trāpīgs humors.

Pārraides noslēgumā - literatūrkritiķes un redaktores Gundegas Blumbergas komentārs par to, kā vērtējam latviešu literatūru. "Domājot par pēdējo gadu latviešu literatūras ražu, kļūstu lepna! Latviešu rakstniekiem iznākušas tik izcilas grāmatas! Ja vien tās būtu uzrakstītas angļu vai ķīniešu valodā, tās noteikti kļūtu par pasaules bestselleriem."