Turpinām iepazīties ar Latvijas Literatūras gada balvas 2014 nominantiem, un šoreiz kārta pienākusi kategorijai "Labākais ārvalstu literatūras tulkojums latviešu valodā".

Balvai izvirzīta tulkotāja Dace Meiere par Kurcio Malapartes eseju grāmatas "Nolādētie toskānieši” tulkojumu no itāļu valodas (Neputns), Maira Asare par Ļenas Eltangas romāna "Akmens kļavas" tulkojumu no krievu valodas (Jāņa Rozes apgāds), Dace Deniņa par Gunsteina Bakes grāmatas "Moda un Oda. Romāns par satiksmi" tulkojumu no norvēģu valodas (Mansards) un Jānis Krastiņš par Josefa Škvorecka grāmatas "Cilvēka dvēseles inženiera stāsts” tulkojumu no čehu valodas (Mansards).

 

Guntara Godiņa viedoklis

Visupirms uzklausām dzejnieka un tulkotāja Guntara Godiņa teikto: "Iesniegto grāmatu skaits šajā kategorijā ir proporcionāli neadekvāts novērtējumam, jo šeit varētu nominēt vēl vismaz desmit grāmatas... Tas tikai pierāda, ka tulkotā literatūra Latvijā pārņēmusi un izspiedusi pat oriģinālliteratūru, tāpēc tulkojumu vērtēšanā valdīja krietni lielāks subjektīvisms...

Liels prieks, ka ar Jāņa Krastiņa starpniecību latvieši atklājuši čehu rakstnieku Josefu Škvorecki - tas ir jaunums un pilnībā parāda tulkotāja spējas. Jānis savu darbu veicis ļoti labi!

Dace Meiere ir viena no mūsu visspožākajām tulkotājām: strādā aktīvi un ļoti labi. Viņas tulkojumos parasti ir kāds pārsteigums, un arī šoreiz viņas darbs man šķita kā īsts saldais ēdiens - bet labi zinu, ka tulkotājam tas vienlaikus bijis smags uzdevums: Dacei bijis jātiek galā gan ar nosaukumiem un vietvārdiem, gan stilistiku un intonāciju - ar visu, ko piedāvā teksts! Šis darbs parāda Daces spēju būt brīvai un atbrīvotai attiecībās ar itāļu valodu. 

Arī Dace Deniņa tulkošanas jomā nozīmē īstu kvalitātes zīmi, sākot jau ar Stīga Lārsona romāniem. Šoreiz mūsu priekšā ir netradicionāls, smalki psiholoģisks romāns, kas tulkotājam izvirzījis sarežģītu uzdevumu, jo te valda teksta un stilistikas pārsvars.

Visbeidzot, Mairas Asares grāmata - visīstākais pārsteigums! Man ļoti patīk viņas brīvā attieksme pret literatūru. Būdama dzejniece, viņa par spīti apkārtējo skepsei tomēr kļuvusi par prozaiķi. Kā tulkotājam šis darbs ir ļoti smags, jo šeit ir vairāki tekstu līmeņi. Bet viņa ar visu tikusi galā! Neiespējamā misija!"

"Nolādētie toskānieši"

Kurcio Malapartes romāns "Nolādētie toskānieši" tapis 1956. gadā, un tas ir veltījums rakstnieka dzimtajai Toskānai. Vienlaikus tas ir arī ironisks darbs. Tulkotāja Dace Meiere uzskata, ka šo grāmatu var lasīt ikviens. Vispirms jānopērk biļete uz Itāliju, tad jāizlasa grāmata un tad jādodas ceļojumā uz Toskānu ar grāmatu azotē, lai varētu to labāk izpētīt - gan grāmatu, gan Toskānu...

"Itāļi ir ļoti dažādi - ir toskānieši, umbrijieši, sicīlieši un tamlīdzīgi. Paši itāļi, satiekoties ārpus Itālijas, steigšus noskaidro, no kurienes ir otrs sarunas partneris, jo no tā atkarīgs, kā risināt tālāko sarunu... Turklāt tas attiecas uz visām jomām - politiku, kulināriju, mūziku. Toskānā ir daudz nostūru, kur varam baudīt to pašu izjūtu, par ko runā Malaparte.

Malapartes stāstīto gan nekad nevajag uztvert kā precīzu atstāstu vai autobiogrāfiski precīzu dokumentējumu, jo viņš ir piederīgs sirreālismam, maģiskajam reālismam. Pat viņa dokumentālie romāni ir sirreāli!

Tāpat viņa bērnības un jaunības atmiņas ir gan kariķētas, gan pārspīlētas; viņš visam piešķīris pasakas un fantāzijas elementu, bet grāmatām tā ir fantastiska papildus vērtība."

"Cilvēka dvēseles inženiera stāsts”

Runājot par Jāņa Kļaviņa tulkoto Josefa Škvorecka grāmatas "Cilvēka dvēseles inženiera stāsts”, Guntars Godiņš teic, ka pēc noskaņas un teksta šo romānu varētu dēvēt par čehu "Ulisu" ar izteiktu nacionālu humoru. Josefs Škvoreckis, kurš pēc 1968. gada Prāgas pavasara apspiešanas pusi sava mūža nodzīvojis Kanādā, ir viens no spilgtākajiem Eiropas rakstniekiem. "Viņš brīvi improvizē ar dažādu valstu kultūras, vēstures, politikas un literatūras kontekstiem, psiholoģiski smalki atklājot romāna varoņa, Kanādā dzīvojošā čehu emigranta Danija Smiržicka (iespējams, paša rakstnieka) izjūtas un pārdzīvojumus. Apbrīnojami daudzbalsīgs teksts, pārsteidzoši precīzi modulēts un saskaņots. Romāna intonācija, stilistika, humors, groteska, vārdu izvēle, dialogi, daudzo faktu un citātu gūzma ir milzīgs pārbaudījums, ar ko tulkotājs ir lieliski ticis galā. Ilgu gadu rūpīgais un prasmīgais Jāņa Krastiņa darbs mums ir dāvinājis, manuprāt, pēdējā laika spilgtāko tulkoto grāmatu."

"Akmens kļavas"

Stāsta grāmatas autore Ļena Eltanga: "Rakstnieki, kā zināms, raksta ar visu savu ķermeni, visu savu atmiņu. No tā nekur nenoslēpsies. Vienīgais, ko varu teikt ar pilnu pārliecību - nekad neesmu rakstījusi biogrāfiskus tekstus. Tas, kas atspoguļojas manās grāmatās, acīmredzot ir mana sievišķīgā un cilvēcīgā pieredze. Arī tas, ko sauc par izglītību, bet ne vairāk.

Nekad neatļaujos aprakstīt savas dzīves epizodes, kaut reizēm ir liels vilinājums to darīt - dzīve ir vētraina, man ir 50 gadu, un man ir, ko atcerēties...

Bet - cenšos sevi savaldīt. Sievietei nevajag pārdot savu biogrāfiju pat tādā veidā, ko sauc par literārā tēla iemiesošanos. Tā ir ļoti bīstama spēle, ar to jābūt uzmanīgam."

"Moda un Oda. Romāns par satiksmi"

Visbeidzot, par Daces Deniņas tulkoto romānu viedokli pauž lasītāja Mārīte: "Romāns raisīja daudz pārdomu... Šis darbs ir no tiem, kurus nevar lasīt, braucot transportā: jāiedziļinās katrā vārdā, katrā teikumā. Man, piemēram, ļoti patīk doma, ka ceļš ir divējāds: tas gan dod, gan ņem. Tas pats ar auto: ka tas spēj dot spārnus un var atņemt dzīvību. Labi zinu, ka norvēģu literatūra nav vieglā valodā rakstīta, tāpēc pasniegt šo tekstu latviski tulkotājam noteikti nav bijis viegls uzdevums. Ja vien spētu, labprāt gribētu to izlasīt oriģinālā - lai varētu salīdzināt."