Laiku nospiedumi. Ilgoņa Bērsona dzīve dienasgrāmatās, vēstulēs, atmiņās un attēlos

Ilgonis Bērsons ir viens no ievērojamākajiem latviešu literatūrzinātniekiem un literatūrvēsturniekaiem, kurš ar latviešu literārā mantojuma saglabāšanu un pētniecību aktīvi nodarbojas vairāk nekā 60 gadu un ir uzkrājis bagātu personisko dokumentālo arhīvu.

Biogrāfiski dokumentālā grāmata vēsta par Bērsona profesionālo un radošā darba dzīvi laikā no pamatskolas beigšanas 1947. gadā līdz 1992. gadam, kad viņš bija žurnāla “Rakstnieka Vārds” galvenais redaktors. Izdevums sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vēsturē, atsedzot sarežģītā padomju literārā procesa aizkulises un pretrunīgumu, vienlaikus caur viena cilvēka dokumentālu dzīvesstāstu mēģinot vēstīt arī par latviešu tautas kolektīvo likteni. Par šo grāmatu uzklausām Madaras Eversones un paša Ilgoņa Bērsona teikto.

Inga Jēruma. "Teātra bērni"

Žurnāliste un rakstniece Inga Jēruma plašākam lasītāju lokam pazīstama ne tikai ar saviem kriminālromāniem (ar pseidonīmu Margarita Grietēna) – palaikam viņa pievēršas spilgtām teātra un kino mākslas personībām. Populāras ir viņas grāmatas par Valmieras teātra aktrisi Regīnu Devīti "No Zentas līdz Zentai", kā arī grāmata par Ilzi Vazdiku, ilggadējo Dailes teātra aktrisi, – "Ilze Vazdika. Saldā katorga".

"Teātra bērni" ir 27 personību portretējumi, kuros var ielūkoties visai drosmīgās atklāsmēs par to, kāda nozīme teātrim bijusi bērnībā un joprojām ir vai arī – tieši pretēji – vairs nav pieaugušā cilvēka patstāvīgajā gaitās. Starp viņiem – Harija Liepiņa un Mudītes Šneideres dēls, Dinas Kuples meita un Zigurda Neimaņa meitas, Ēvalda Valtera un Veras Gribačas dēls, Lūcijas Baumanes un Luija Šmita meita un mazmeita, Pētera Pētersona meita un mazdēls…

Inga Jēruma atzīst, ka sen jau viņu saistījusi ideja uzrakstīt par "teātra bērniem" – tiem, kuri no bērna kājas vecāku vai vecvecāku darbavietu ir sajutuši galvenokārt ne no skatītāju zāles puses.

Pati būdama šāds bērns (Ingas Jērumas māte ir Dailes teātra aktrise Velta Krūze), vairāku gadu gaitā rakstniece izvēlējās tikties ar cilvēkiem, kurus teātra gaisotne nav tik ļoti savaldzinājusi, lai sevi ziedotu šai brīnišķīgajai, taču arī prasīgajai, pat nežēlīgajai mākslai. "Grāmatu stāstos" - saruna ar Ingu Jērumu.