Kirana Milvuda Hārgreiva. "Džūlija un haizivs"
Grāmatā skartas vairākas mūsdienu sabiedrībā aktuālas tēmas – vēstījums neuzbāzīgi, tomēr spilgti un tēlaini aprāda, kādu ietekmi cilvēki atstāj uz dabu un apkārtējo vidi, ļauj ielūkoties varoņu iekšējā pasaulē, savstarpējās attiecībās, akcentējot mentālās veselības nozīmību. Šis darbs sniedz gan literāru baudījumu, jo sarakstīts liriskā, skaistā un aizraujošā valodā, ir intriģējošs un dinamiskiem sižeta pavērsieniem bagāts, gan vizuālu gandarījumu, ko sniedz grāmatas ilustratora radītie dinamiskie un spilgtie sižeta attēli. "Džūlija un haizivs" 2024. gadā saņēma Starptautisko Baltvilka balvu. "Grāmatu stāstos" turvāk runājam gan ar pašu rakstnieci Kiranu Milvudu Hārgreivu, gan grāmatas tulkotāju un izdevēju Renāti Punku.
Anda Līce. "Pie vārda vēja"
Un vēl raidījumā tiekamies ar literāti Andu Līci. Jau ierasts, ka viņas grāmatu sērijā, tāpat arī jaunākajā izdevumā, lasāma gan dzeja, gan proza. Jaunākie dzejoļi atnākuši, ar dzidru smeldzi izjūtot dabas saskaņu pretstatā mūsu satricinātajai pasaulei, kas uzasinājusi cilvēkos skepsi un rūgtumu. Prozā – atspīdumos – vērojumos izjūtam sadzīves ainas ar dzejniecei bieži raksturīgo zobgalības pieskaņu.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Komentāri (1)
Jaux arī pārsteigums ka dzejDare lasot trakGrāmatu «Bez vidutāja» - tas bij mūsJaunības KultaGabals, likās- mums ar tā jāvar- gleznot uz brūkoša mūra, nakšnot parkā rudensLietavās lapuKaudzē.
Jāteic- ar gadiem vairs nekārojās nedz tā nakšnjot, nedz laikam pat neesu drošs vai spētu vairs izlasīt šo grāmatu - kāds trakums spirdzināj jaunībā, tāds ne vairs tagad. Tapēc apbrīnōju Andu par šo lasītSpēju. KautGan jāteic- grāmat laikam nudie arī bij feini uzraxtīta, un tā var priecēt jebkad, kā redzams.
Vakar izlasīju nesen Mestuvē atrastu diktNobružātu «Pana Klexa piedzīvojumus», trūkst pat sākums līdz 13.lpp. Brīnēdamies- kā šāds izdomas bagāc šedevrs man gājis secen? Izsmējos aizgūtnēm. Izrādās- kāTad!- AustrumEirōpas ēbrejHumōrs- Jan Brzechwa - tadTa uzvārdus spēj radīt Polijā: 6 līdzskanji+2 patskanji . Šiem visiem kautKas radniecīx~ Ludvika Ašlenazi «Nozagtajā Mēnesī», Karel Polāčeka «Mēs bijām pieci»- ākDies Kā tajā pārsmējos - kādā vasarVakarā pie atvērta loga, nespēdams rimties, jau sāku bažīties vai vēlīns garāmGājējs tumsā nepadomās- kas tam jocīgajam tur aiz loga piemeties? Ir tā atzinja: kur aizdzen ēbrejus, tur aizdzen arī anekdōtes, jokus.
Heh, šāRītJautājumā tā ar padomāju- taču Verdi sen redzēc cilindru galvā «LatPadEnciklopēdijā» - mīlu šos intresantos sējumus, grimstu tajos reizēm. Bet kamēr skrēju pa telpām meklēdams «Nōkiju», Ingrīda jau nocēla atbildi un - tencinājums šai par izvēlēto Igō dziesm, kuru ik augustā kāroju kaut reizi kur dzirdēt. Alēluj- nu tas notika pat LR-3.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X