Elīna Līce. "Redzu"

Dzejniece un dziesminiece Elīna Līce ir divu dzejoļu krājumu – "Tik tuvu pie" (kopkrājums ar Andu Līci, 2008) un "Redzu" (2019) autore. Līvija Baumane-Andrejevska raksta: "Elīnas Līces dzejas krājuma "Redzu" atslēgvārdi – sievišķi jutekliskais, autentiskais, folkloristiskā slāņa stilizācijas. Viņas lirika ir izteikti femīnā dzeja, kuras analīzē iederīgs varētu būt kāds no feminisma literatūrkritikas skatījumiem. "Atpazīšanas zīmes" – mītiski folkloristiskais slānis, arī neomītisms/postfolklorisms. (..) Vairākos dzejas tekstos iekodēts aizlaicīgs pirmmātes pamatīgums, pirmatnīgums, sievišķā sākotne, sievišķais, mātišķais – arī instinktīvais – spēks." Raidījumā - saruna ar Elīnu Līci.

Jaroslavs Ivaškevičs. "Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja"

Apgādā "Neputns" jau pirms gada izdota poļu literatūras klasiķa Jaroslava Ivaškeviča (1894-1980) darbu izlase "Vilkumuižas jaunkundzes. Dzeja", ko sastādījusi un tulkojusi Ingmāra Balode. Latvijas lasītāji ar Ivaškeviča dzejas un prozas tulkojumiem līdz šim varējuši iepazīties Kārļa Krūzas atdzejotajā poļu dzejas izlasē (1937), īsprozas krājumā “Meitene un baloži” (1967, Ritas Luginskas tulkojums) izlasē “Kamēr mēs vēl dzīvi” (1971, dažādi atdzejotāji), stāstu krājumā“Atspulgi” (1993, Irēnas Birzvalkas tulkojums).

Ingmāra Balode grāmatas ievadā raksta šādi: "Viens no impulsiem salikt šajā izlasē kopā "Vilkumuižas jaunkundzes" un Ivaškeviča ceļojumu dzejoļus radās tajā mazajā mirklī, kad, pabeidzot lasīt šo darbu, skatiens vēl ietiepīgi kavējās pēdējā lappusē, un tur bija rakstīts: Syrakuzy, kwiecień 1932 – Sirakūzas, aprīlis 1932. Domāju par to, kā autors, aptuveni mana vecuma vīrietis tobrīd, sēž zem augstās, spalgās Sicīlijas pavasara saules, visviens, vai izdevies noslēpties vai bijusi drosme tai ļauties, un raksta par to, kā Viktors Rubens, galvenais varonis, izkāpis no vilciena, dodas pa saviem jaunības vasaru laukiem Polijā pie – tagad teiktu – pie sevis paša. Cik daudz ceļojumu ir šajā vienā stāstā un cik iespēju dažādos veidos nostaigāt savu dzīvi!" Ar Ingmāru Balodi tad arī tiekamies "Grāmatu stāstos".