Pagājušo svētdien Rīgas Doma baznīca bija piepildīta ar gruzīnu polifoniskajiem dziedājumiem. Tur uzstājās leģendārais gruzīnu vokālais ansamblis Basiani. Koncertu apmeklēja un pirms tā ar vadītāju Zurabu Ckrialašvili (Zurab Tskrialashvili) sarunājās Ilze Amanda Zakrevska.

Zurabs Ckrialašvili precizē, ka ir vadītājs-menedžeris, savukārt ansambļa mākslinieciskais vadītājs ir tā izveidotājs Giorgijs Donadze (Giorgi Donadze). Ansamblis didibāts 2000. gadā.

Ansambļa nosaukums Basiani iegūts no Basiani kaujas 13. gadsimtā – to gruzīni atzīmē joprojām kā ļoti nozīmīgu kauju. Tā gruzīnu tautai un arī “Basiani” ansamblim simbolizē uzvaru, dzimtenes mīlestību un vienotību.

Uz jautājumu, vai ansamblis izpilda kāda konkrēta reģiona mūziku, Zurabs atbild, ka katru reizi, kad veidota programma, viņi cenšas ielikt tajā dažādu reģionu dziesmas, lai parādītu gruzīnu vokālās daudzbalsības dažādību.

Ilze piebilst, ka gruzīnu vokālā polifonija ir plaši pazīstama, un jautā, ko tās nešana pasaulē, tai skaitā Latvijā, nozīmē viņiem pašiem. Zurabs atbild, ka tas viņiem ir gods, kā arī atbildība. Tas viņus ļoti aizkustina, jo, izpildot šo mūziku, viņi apzinās, ka reprezentē savu valsti.

Uz jautājumu par ansambļa darbības veidiem, Zurabs atbild, ka tas ne tikai uzstājas un vada meistarklases, bet arī dodas ekspedīcijās uz dažādiem reģioniem, lai izzinātu dzīvo folkloras mantojumu no vecāko paaudžu pārstāvjiem, kuri pārmantojuši vokālo tradīciju no saviem senčiem. Iegūtās dziesmas viņi iekļauj savā repertuārā.

Gruzīnu vokālajā ansamblī “Basiani” pašlaik dzied 17 dziedātāju, taču Rīgā viesojās 13 no tiem.  Vaicāts, kā ansamblī iedalās balsis, tā vadītājs Zurabs atbild, ka tradicionāli gruzīnu vokālā polifonija esot trīsbalsīga. Mūsdienās šīs balsis sauc par pirmo jeb augšējo balsi, vidējo balsi un basu. Taču senākos laikos katrai balsij esot bijuši arī citi apzīmējumi...  vēl bez minētajām trim balsīm Zarubs nosauc arī dziesmas iesācēja balsi, atbildes sniedzēja balsi, kā arī jodelētāja balsi, kuras nosaukums ir krimančuli.

Zurabs stāsta, ka kā pavadošos instrumentus Basiani ansamblis koncertā izmantos tradicionālos stīgu instrumentus – panduri un čonguri. Kā arī dūdas jeb čiboni.

Uz jautājumu, cik ilgi ir jāmācās, lai varētu tā dziedāt, un vai tradīcija tiek nodota ģimenēs, Zurabs atbild, ka mācīšanās notiekot visu dzīvi, no ģimenes, no bērnības. Viņš stāsta, ka vēl Gruzijā esot bērnu ansambļi un daudz bērnu koru. Vaicāts, vai viņam pašam ir bērni, un vai viņi arī apgūst tradīcijas, Zurabs atbild apstiprinoši, sakot, ka viņa bērni arī dzied.

Atbildot uz jautājumu, vai šāda tipa dziedāšana ir īpaši vīriešu tradīcija, Zurabs saka, ka tam neesot nozīmes. Viņš stāsta, ka tradīcijā vīriešiem un sievietēm repertuārs atšķiras tādēļ, ka tas nāk no senču ikdienas dzīves. Sievietes izpilda dziesmas, kas saistās vairāk ar sieviešu darbiem un bērniem, taču vīriešu repertuāram ir raksturīgas galda un lauku darbu dziesmas, savukārt sievietes un vīrieši kopā izpilda rituālās dziesmas.

Zurabs apstiprina, ka gruzīnu mūzika iedalās sakrālajā un tautas mūzikā, un stāsta, ka tautas mūzika esot kā populārā mūzika, jo tā nākusi no cilvēkiem, savukārt sakrālā mūzika mantota no senās tradicionālās polifonijas, vai, kā viņi to sauc, – profesionālās polifonijas – kas tika praktizēta klosteros. Un Gruzija ir ļoti bagāta ar šo mūziku.

Iepriekšējā vakarā ansamblis Basiani uzstājās Narvā, Igaunijā, saruna norisinās pirms koncerta Rīgā, tādēļ Ilze vaicā, kur ansamblis dosies tālāk? Zurabs stāsta, ka nākamajā dienā viņi došoties uz Krakovas filharmoniju. Šo pavasara tūri viņi uzsāka Helsinkos un noslēgs Berlīnē.

Vaicāts, vai ir kāda cita nodarbošanās, ko Zurabs būtu gatavs mainīt pret esošo, viņš atbild, ka šī ir viņa dzīve, viņa darbs, un tas viņam nozīmējot visu.