Šajā raidījumā atskatīsimies uz XXII Starptautisko masku tradīciju festivālu.

Lai arī pašlaik gribot negribot maskojamies mēs visi, maskošanās kā tradīcija lielākoties pie mums pastāv, pateicoties atsevišķai sabiedrības daļai – folkloras kopām, kam rūp šīs tradīcijas uzturēšana un aktualizēšana. Liela nozīme šī mītiskā pasaules kārtošanas rituāla kopšanā ir Starptautiskajam masku tradīciju festivālam, kas nu jau norisinājās divdesmit otro reizi.

Maskošanās saistāma gan ar rudeni, gan ar Ziemassvētkiem, gan ar ziemas izskaņas laiku – katram laika posmam ir savas maskas un savas izdarības. Meteņa laikā jeb ziemas-pavasara pārejā maskotie viesi visbiežāk bija auglības gari (budēļi), zemes-mājas gari (ķekatas) vai kādi citi dzīves kārtības uzraugi, piemēram, suksuļi un skutelnieki. Tā kā šajā laikā jūtama pavasara tuvošanās un dabas atmoda, masku gājienos īpaši aktualizējas auglības tēma. Jautrība, smiekli, lekšana, trokšņainas izdarības ir jo sevišķi raksturīgas Meteņa masku gājieniem. Budēļos senāk gājuši vīrieši, ķekatās lekušas sievietes. Daudzviet tieši ar Meteņa dienu izbeidzās maskošanās, tāpēc šī tradīcija bija iecienīta un īpaši skaļi pausta.

Nu Meteņi jau aizvadīti, un aizvadīts arī Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kurā ik gadu satiekas gan rudens, gan Ziemassvētku, gan Meteņu maskas – šoreiz gan tikšanās lielākoties norisinājās virtuālajā vidē, kā arī savrupā dabas baudīšanas veidā Saulkrastu apkaimē.

Festivāla ieskaņā Zoom platformā norisinājās konference, kurā Jekaterina Anastasova iepazīstināja ar ziemas maskošanās spēlēm Bulgārijā, Tatjana Minnijahmetova sniedza ieskatu udmurtu maskošanās tradīciju simbolikā, Alena Leškeviča savukārt vēstīja par maskošanos baltkrievu kāzu ieražās, bet konferences vadītāja masku tradīciju pētniece Aīda Rancāne savu stāstījumu šoreiz vērsa uz jautājumu, kāpēc maskošanās tradīcijās atveido tieši čigāna tēlu (“Čigāni – svešie un savējie: nozīmju migrācija”). 

Pēc konferences festivāls turpinājās ar virtuālu masku skati. Festivāla dalībnieki laikus bija aicināti iesūtīt savus video, lai piedalītos vai nu individuālo masku skates konkursā par labākās maskas titulu vai arī masku grupu saietā, sniedzot priekšnesumus, kuros atspoguļotas masku izdarības, to meistarošana, kā arī stāstīti stāsti par savu pieredzi tradīcijas pārmantošanā un uzturēšanā. Iesūtītie video ir pieejami Folkloras biedrības Youtube kanālā, tur arī redzēsiet masku lielo daudzveidību un cilvēku radošo izdomu.

"Etnovēstis" piedāvā skanisku kopsavilkumu no dažu dalībnieku vēstījumiem. Klausāmies Tilžas etnogrāfiskā ansambļa ''Sagša'' maskošanās vēstījumu, maskošanā izrādīsies arī Madonas folkloras kopa “Vērtumnieki”, dzirdēsim arī Rīgas ģimeņu folkloras kopas "Berendejka" vēstījumu par krievu tautas maskošanās tradīcijām, Irita Vimba sniegs padomu, kā maskojoties jānēsā cimdi, ģimeņu studijas “Garataka” vīri dalīsies pieredzes stāstos, kā un no kā maskai veidot degunu, savukārt izskaņā kāds vientuļš budēlis Jāņa Jasjukeviča vadībā nodziedās savu budēļu dziesmu.

Festivāls turpinājās arī svētdien, maskotiem vienas mājsaimniecības pārstāvjiem viesojoties Saulkrastu apkaimē un priecējot garāmgājējus ar savu būtību un izdarībām. Meklējiet izdomas un izdarību bagāto maskošanās video, kā arī konferences prezentācijas Folkloras biedrības Facebook lapā, kā arī Youtube kanālā!