Šajā raidījumā atskatāmies un vīru kopas "Vilki" 30 gadu dzimšanas dienas koncertu, kā arī vēstām par daudzajiem un dažādajiem Valsts svētku nedēļā gaidāmiem notikumiem.

Pagājušajā ceturtdienā, RLB Lielajā Zālē ar vērienīgu koncertu vīru kopa "Vilki" svinēja savu 30 gadu jubileju. Patiesībā šis bija jau otrais jubilejas koncerts, jo 5 dienas iepriekš "Vilkus" varēja dzirdēt un sveikt Rīgas kultūras un atpūtas centrā "Imanta".

Pirms ieskata koncertā - nedaudz par "Vilkiem": vīru kopas saknes meklējamas jau 1980. gadā vēstures skolotāja Māra Oša izveidotajā "Jukuma Vācieša vārdā nosauktajā Engures folkloras kopā". Lai pilnveidotu repertuāru, kolektīvs nolēma cītīgi apgūt senās karavīru dziesmas, un līdz ar šo ideju 1992. gada 5. novembrī tika mainīts arī kolektīva nosaukums – tādējādi šis datums uzskatāms par vīru kopas "Vilki" dzimšanas dienu.

Ilgās pastāvēšanas laikā izkristalizējies "Vilku" pamatdarbības mērķis, proti, apkopojot informāciju, izprast latviešu karavīru dzīvesziņu visos laikos un popularizēt to. Šo 30 gadu laikā ir izdoti 13 mūzikas albumi, savu izdošanas dienu gaida jau 14.-tais, īstenotas vēl daudzas citas ieceres, no kurām par galveno nodarbi ir kļuvušas patriotiskās audzināšanas koncert-lekcijas skolās visā Latvijā.

Tā kā karavīrs nav atrauts no ikdienas dzīves rituma, tad vīru kopas "Vilki" repertuārā ir ne tikai karavīru dziesmas no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām, bet arī dziesmas kuras aptver cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam. Dziesmas repertuāram "Vilki" atrod gan apkopotajos latviešu tautas mūzikas materiālos, gan arī liela daļa Pirmā pasaules kara latviešu strēlnieku, Otrā pasaules kara latviešu leģionāru un nacionālo partizānu dziesmas ir pierakstītas no šo cīņu dalībniekiem. Turklāt "Vilki" nodarbojas ar teicēju un karavīru stāstu audio un video arhivēšanu.

Ļoti simpātiska šķiet "Vilku" īpašība pētīt, mācīties un darīt pašiem – piemēram, pētot arheoloģiskajos izrakumos Latvijā atrastos 10. - 13. gs. tērpu fragmentus un etnogrāfiskos materiālus, vīri ir paši darinājuši daļu savu tērpu: šuvuši kreklus, vamžus un apavus, kaluši rotas. Arī daļa "Vilku" seno mūzikas instrumentu ir pašu gatavoti. Vai arī brīdī, kad repertuārā ienāk dziesmas par zirgiem, "Vilki" kāpj zirga mugurā un jāj uz folkloras festivālu Baltica.

Kā jubilejas koncerta ievadā izcēla kopas mākslinieciskais vadītājs Edgars Lipors, tad visi seši esošie "Vilku" dalībnieki kopā darbojušies visus 30 gadus. Ja "Vilku" dabu būtu jānoraksturo ar vienu vārdu, tad prātā nāk vārds "pamatīgums", darot lietas pa īstam, ar iedziļināšanos, kvalitatīvi un no sirds, neaizmirstot arī par humoru. Ne velti pati lielākā RLB zāle vīru kopas "Vilki" 30 gadu jubilejas koncertā bija klausītāju pārpildīta.

***

* Ja raidījumu klausāties otrdienā un gribas pakustēties, tad šovakar 19:00 būsit gadīti Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē norisināsies Zelta danču vakars. Līdzi jāņem maiņas apavi.

* 16. novembrī no 20:00 iknedēļas danču vakars folkklubā "Ala pagrabs". Spēlēs Rīgas Danču kluba muzikanti.

* 19. novembrī 19:00 danču vakars Doles tautas namā, Ķekavā. Sīkāk par visu dancukratuve.lv

***

LU LFMI Latviešu folkloras krātuve šogad guvusi vērtīgu papildinājumu – rakstnieka un amatnieka Alfrēda Stinkula krāsaino fotogrāfiju kolekciju, kurā dokumentēta folkloras kustības vēsture 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados. Tādēļ būsit gaidīti uz kolekcijas atklāšanas pasākumu šo trešdien, 15:00 pēcpusdienā Latviešu folkloras krātuvē, LNB – tā būs neformāla fotogrāfiju skatīšanās, kuru ar atmiņu stāstiem papildinās Alfrēds Stinkuls un mūziķe Ilga Reizniece. Plašāk lfk.lv

Un vēl, atzīmējot Latvijas valsts svētkus, 18. un 19. novembrī Forum Cinemas "Kino Citadele" atkal būs iespēja noskatīties multimediālo dejas izrādi "Latvju zīmēs rotāties". Audiovizuālajā projektā piedalījušies vairāk nekā 600 latviešu skatuviskās dejas dejotāji no 18 Latvijas A grupu ansambļiem. Ļoti nozīmīga loma izrādē ir mūzikai – proti, 15 oriģināli tautasdziesmu tekstos balstīti skaņdarbi dzirdami Dolby Atmos daudzdimensiju skaņu tehnoloģijā. Izrādes muzikālo daļu veidojis komponists Mārtiņš Miļevskis, Saulkrastu koris Anima, bungu un dūdu mūzikas grupa "Auļi", koklētaja Latvīte Cirse un citi. Sīkāk - Latvijas Nacionālā kultūras centra mājas lapā.

Un vēl LNKC informē, ka nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas četras jaunas vērtības. Divas no šīm vērtībām ir kultūrtelpas.

Viena  no tām ir Nīcas kultūrtelpa, kas atrodama mūsdienu Nīcas un Otaņķu pagastu teritorijā starp Baltijas jūru, Liepājas ezeru un Bārtas upi, un kuras pārstāvji lepojas ar savu košo tautastērpu, paražām, vietējo izloksni un dzīvesveidu.

Savukārt otra nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautā kultūrtelpa ir Vidzemes lībiskā kultūrtelpa, kuras raksturīgākās vērtības kopienas ieskatos ir ikdienas saziņa lībiskā dialekta Vidzemes izloksnēs, Vidzemes lībiešu dzimtu pētīšana, kultūrtelpas areāla folkloras, pārmantoto amatniecības prasmju un tradicionālo zināšanu saglabāšana un citas.

Vēl iekļaušanai sarakstā apstiprināta arī Latvijas Vecticībnieku Pomoras baznīcas zīmju jeb kāšu dziedāšanas tradīcija ar sakrālajiem lūgšanu dziedājumiem un unikālu notācijas un dziedāšanas veidu, kas nonācis Latvijā 17. gs. vidū pēc Krievijas Pareizticīgās baznīcas šķelšanās.

Un ceturtā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautā vērtība ir jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā.

Svinīgā ceremonija, kurā tiks pasniegti apliecinājumi par vērtību iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, notiks novembra beigās – plašāka informācija sekos drīzumā.

Informācija par pieteikuma sagatavošanu, kā arī par nemateriālā kultūras mantojuma padomi pieejama tīmekļvietnē www.nematerialakultura.lv.