Novembra raidījumā atskatāmies uz tautas mūzikas festivālu "Dzīvā mūzika. No vecā muzikanta burtnīcas", dodamies uz "Barona konferenci" un kopā ar māsām Tapiņām no Rucavas tradīciju kluba izspēlējam nupat klajā laisto "Rucavas apdziedāšanās spēli".

Visupirms dodamies uz tautas mūzikas festivālu “Dzīvā mūzika. “. No vecā muzikanta burtnīcas” – tā īsi var formulēt šī gada tautas mūzikas festivāla “Dzīvā mūzika” tēmu. Un pārmantotā muzikantu repertuāra nozīmīgākā daļa ir deju mūzika. Gan tās senākie slāņi – mazurkas, polkas, marši, gan 20. gs. pirmās puses modes dejas – valši, fokstroti, tūsteps un tango. Festivāla atklāšanas Ogrē notika kārtīgs danču vakars senatnīgās deju mūzikas skaņās, bet festivāla noslēdzošajā dienā Imantas kultūras centrā notika meistarklases, kur festivāla interesentiem bija iespēja apgūt dažādu deju melodiju spēli, kā arī tautas mūziķis un pētnieks Oskars Patjanko dalījās ar to, ko varam atrast muzikantu repertuāra dokumentācijās. Aprunājāmies arī ar vienu no festivāla organizatoriem Ilmāru Pumpuru no biedrības “Skaņumāja”, kurš pastāstīja, kā festivāls mainījies un attīstījies kopš paša pirmā festivāla, kas notika pirms 18 gadiem.

31. oktobrī biedrība “Rucavas tradīciju klubs” aicināja uz “Grāmatu ražas svētkiem”, lai kopā izdzīvotu rakstītā vārda mākslu folklorā, dzejā, dzejprozā, prozā un dziesmās. “Klasikas” studijā tikāmies ar māsām Ingu un Daci Tapiņām, lai runātu un izspēlētu nupat klajā laisto Rucavas apdziedāšanās dziesmu spēli, kurā apkopoti Rucavā dzirdēti, dziedāti un pierakstīti apdziedāšanās panti.

Noslēgumā atskatāmies uz Barona konferenci 2025, kuras tēma šogad bija “Analogi vēži digitālās kulītēs(1): vēsturiskie folkloras tekstu korpusi mūsdienu skatījumā”. Konferences dalībnieki pievērsīsies jautājumiem, kas saistīti ar 19. gs. – 20. gs. pirmās puses apjomīgo folkloras krājumu tapšanu un aktualitāti mūsdienu pētniecībā.

Iespaidos dalās Jeila universitātes doktorantūras studente Anna Baiba Aldiņš, kura speciāli lidojusi uz Latviju uz vienu dienu, lai piedalītos konferencē ar priekšlasījumu par Emiļa Melngaiļa tautasdziesmu melodiju kolekciju un to, kā to ar digitālajiem rīkiem ir iespējams pētīt.