“Somugru dienas” tiek rīkotas jau desmito gadu. Somugru valodu saimei pieder arī lībieši, bet daudzas no somugru tautu vēsturiskajām zemēm atrodas Krievijas teritorijā, tādēļ kontekstā ar notikumiem Ukrainā šī gada norisēm izvēlēta tēma bija “cerība”.

Somugru dienas bijuši krāšņi kultūras svētki gan Rīgā, gan Mazsalacā, kur piedzīvota īpaša atmosfēra pie Skaņākalna. Mazsalacas Kultūras centrā sarunās, priekšlasījumos un mūzikas skaņās tika iepazīta šīs puses lībiešu un citu somugru tautu kultūra, bet pārgājienā Salacas krastos tika izstaigātas dabas takas, kas vēsta par lībiešu kultūru Mazsalacas apkārtnē senatnē.

Ieskatu aizvadītajās "Somugru dienās" sniedz Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete.

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā turpinās pavasarī aizsāktais izglītojošo nodarbību cikls «Etnogrāfiskās zināšanas un prasmes modernai sabiedrībai». Septītajā oktobrī muzeja Priedes krogā būs iespējams uzzināt par zemnieka veselību un veļu laika tradīcijām. Muzeja izglītības un informācijas daļas vadītāja Rozīte Katrīna Ponne vairāk stāsta par gaidāmajām lekcijām un nodarbībām par veļu laiku, kurās būs iespējams uzzināt, kad svētāmas garu dienas, tēvu laiks, zemlikas jeb dievaine. Tāpat arī būs iespēja izzināt simbolus, kas tautas mutvārdu tradīcijā – dziesmās, rotaļās, pasakās un nostāstos – atklāj mūsu senču priekšstatus par nomiršanu un Viņsauli. Tiks sniegtas atbildes uz jautājumiem, kā un kāpēc latvieša sētā tiek aicināti mirušo radinieku gari, un tiem tiek gatavots īpašs mielasts? Un, visbeidzot, vai veļu mielošanai ir vieta mūsdienu latvieša ikdienas un svētku ritējumā? Līdzās sarunām skanēs tautas dziesmas, kas ir daļa no garīgā mantojuma, ko esam saņēmuši no saviem senčiem.