Šajā raidījumā atskatāmies uz sicīliešu grupas Oi Dipnoi viesošanos Rīgā, kā arī uzzinām vairāk par maijā gaidāmo tautas tērpu gājienu.

Kā jau vēstījām, pagājušajā piektdienā norisinājās astotais postfolkloras festivāls “Gaviles”, kurā latviešu mūziķu klāstu papildināja arī grupa Oi Dipnoi no Sicīlijas. Šis trio pastāv sešus gadus, tā daiļrade iemūžināta jau divos mūzikas albumos, un tas sniedzis koncertus dažnedažādos folkmūzikas festivālos lielākoties Dienvideiropā, taču tagad viesojās arī Latvijā.

Grupa Oi Dipnoi Rīgā sniedza ne tikai koncertus, bet arī paguva paviesoties Latvijas Kultūras akadēmijā ar vieslekciju, iepazīstinot ar dažādiem tradicionālajiem instrumentiem no Sicīlijas – piemēram, to, kā skan čokula.

Savukārt tipiskākais sicīliešu instruments esot flauta – klātesošie tika iepazīstināti ar dubultflautu.

Vēl spēlēti tika dūdu priekšteči – klūgu stabulītes zammaruni. Demonstrēta tika arī vargana spēle, par ko Mario smejoties stāstīja, ka sicīlieši to uzskatot par savu tradicionālo instrumentu, neskatoties uz to, ka to spēlē visā pasaulē. Valerio iepazīstināja arī ar saviem pamata instrumentiem ermoņikām, ko sicīlieši dēvējot par organetto jeb ērģelītēm, un, protams, arī ar dūdām.

Mūziķi kultūras akadēmijas studentiem stāstīja, ka sicīliešiem ir sava valoda – tā nav uzskatāma par itāliešu valodas dialektu, jo savstarpējās valodu atšķirības esot vairāk nekā 70%.

Vēl viņš skaidroja, ka viņu zemei pāri gājušas dažādas kolonizatoru kultūras, un tās visas ir kaut ko atstājušas – un, tā kā sicīlieši esot ļoti atvērti citām kultūrām, tās visas integrētas sicīliešu kultūrā.

Kā "Etnovēstīm" stāsta grupas Oi Dipnoi mūziķi – perkusionists Mario, akordeonists un dūdinieks Valerio, un basists Marko, viņi mēdz viesoties pie studentiem ar vieslekcijām un meistarklasēm, kā to bija tikko darījuši Latvijas Kultūras akadēmijā, lai stāstītu par sicīliešu tradicionālo kultūru un skaidrotu, kā citas kultūras ietekmējušas sicīliešu raksturu un viņu spēlēto mūziku.

Grupas nosaukuma Oi Dipnoi pamatā ir kāda zivs suga, kas spēj elpot gan ūdenī, gan gaisā.

Vai šī dualitāte un izdzīvošanas spēja atspoguļojas kādā veidā arī grupas filosofijā? Mario stāsta, ka nosaukumu viņi izvēlējušies tādēļ, ka viņus interesē dabas vēsture un zinātne. Un viņi esot atklājuši, ka šī zivs suga pastāv no senseniem laikiem un ir izdzīvojusi līdz šodienai, pateicoties tās divējādajai elpošanas sistēma – tai ir gan žaunas, gan plaušas, un tādējādi tā gūst skābekli gan ūdenī, gan ārpus tā, un  sausuma periodos var, piemēram, paslēpties mālos uz ilgāku laiku.

Savukārt izdzīvošana raksturo arī sicīliešu kultūru – tai nācies izdzīvot cauri laikiem un visām grūtībām, ar ko tā sastapusies.

Valerio piebilst, ka tas gan esot formālais skaidrojums, esot arī otrs – simboliskais skaidrojums, proti, abiem grupā spēlētajiem melodiskajiem instrumentiem arī ir divas elpošanas sistēmas – akordeona plēšas atgādina žaunas, bet

dūdu soma ir kā viena liela plauša.

Sava veida dualitāte ir arī tas, ka grupa spēlē jaunu mūziku ar seniem mūzikas instrumentiem. Mario piekrīt, ka tas arī ir veids, kā viņi nodrošina savas kultūras izdzīvošanu – viņš stāsta, ka pēc 2. pasaules kara sicīlieši migrēja uz pilsētām, pametot laukus, un tradīcija bija tuvu izmiršanai – jauni cilvēki to vairs nepārmantoja. Tādēļ Oi Dipnoi kolekcionē tradicionālos instrumentus – akordeonu, varganu, tamburīnu, dūdas – un caur savu jaunradītu mūziku cenšas ar tiem iepazīstināt jauno paaudzi. Mario stāsta, ka tradīcija ir dzīva, tā nav jāmeklē grāmatās par seniem laikiem – tradīcija ir tā, kas dzīvo šodien.

Te jāpiemin Valerio onkulis, kurš pārstājis ar viņu sarunāties, kad Valerio sācis spēlēt dūdas...

Valerio atklāj, ka daudzi neticot šim stāstam, jo domā, ka viņš jokojot. Dūdas viņš atklājis pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad viņam pašam bija kādi 20 gadi – viņa ģimenē dūdas nespēlēja, viņš pats tolaik spēlējis klavieres, taču ar dūdām Valerio iepazīstinājis draugs, un tad viņš nolēmis tās izmantot savās kompozīcijās, pētot dūdu plašās skaņas iespējas, kuras viņš prezentēja arī kultūras akadēmijas studentiem.

Lekcijā Mario skaidro, ka pirms 20 gadiem tradicionālās kultūras noliegums bija ārkārtīgi izplatīts – tas bija laiks, kad minētā Valerio onkuļa paaudze tiecās pēc labklājības, tādēļ lielā cieņā bija naudu ienesošas industrijas pilsētās, un tādi fermeru instrumenti kā dūdas sabiedrībā raisīja nievas.

Studentiem Mario skaidro, ka tradicionālā kultūra patiesībā arī ir pelnoša nozare – tā piesaista tūristus un, piemēram, katrs koncerts, ko viņš organizējis, ir nesis ienākumus kopējā Sicīlijas ekonomikā.

Vēl daži vārdi no Mario par dūdu izcelsmi Sicīlijā – tās nākot no Kalabrijas reģiona, kas ir Sicīlijas salas un Apenīnu pussalas jeb Itālijas zābaka satikšanās punkts. Kopumā dūdas Dienvidu kultūrās esot ļoti dažādas, viņš piebilst, ka pats rīkojot veselu dūdu izstādi, kur šīs atšķirības varētu aplūkot.

Tikšanās laikā kultūras akadēmijā latviešu dūdu spēli kopā ar Oi Dipnoi demonstrēja Iveta Tāle, no grupas “Saucējas”, kura, būdama akadēmijas mācībspēks, bija šo tikšanos ar studentiem noorganizējusi.

Mario jau gadus 20 nodarbojas arī ar folkmūzikas koncertu organizēšanu – LKA studentiem viņš pastāstīja par savu praksi un iespējām, kur meklēt finansējumu, īpaši stāstot par progeammas Creative Europe atbalstu.

Sicīlijā viņš organizē savu festivālu – ja augusta sākumā būsit uz šīs salas, ieskatieties festivāla mājaslapā alkantarafest.it kurā, visticamāk, pēc šīs ciemošanās Latvijā, parādīsies arī kādi latviešu muzikantu vārdi.

***

Pirms trim gadiem Latvijā tika aizsākta jauna tradīcija – tautastērpu gājiens. Tā pirmsākumi saistās ar tautastērpu centra “Senās klēts” 25 gadu jubileju. Kopš tās gājiens no Rātslaukuma līdz Brīvības pieminekļiem ik gadu notiek 4. maijā – Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā, un tajā aicināts piedalīties ikviens interesents, kam ir tautastērps. Vairāk par gājienu «Tauta. Gods. Tērpi.» Rozītei Katrīnai Spīčai stāsta Evita Lisovska.