Seti ir neliela etniska grupa, kas dzīvo Dienvidigaunijā un Krievijā pie abu šo valstu robežas. Lai rūpētos par savas kultūras saglabāšanu, kopš 1994. gada seti ir iesākuši jaunu tradīciju – katru gadu tie ievēl savu karali – par to, kā tas notiek, un kāda ir karaļa loma, Latvijas Radio 3 “Klasika” raidījumam “Etnovēstis” bija iespēja noskaidrot, satiekoties ar šā brīža setu karali Reinu Jervelillu (Rein Järvelill). Sarunā uzzinām arī par viņa radošajām izpausmēm mūzikā.

Seti nav ne igauņi, ne krievi. No slāviem viņi atšķiras ar savu somugru izcelsmi un valodu, bet no igauņiem setus atšķir viņu piederība pareizticībai. Seti atzīmē dažādus pareizticīgo svētkus, kuros dodas uz baznīcu, taču ikdienā ir saglabājušās arī daudzas pagāniskās tradīcijas. Mūsdienu kultūras modelis un izglītības sistēma setus sasniedza krietni vēlāk – tikai ap 19. un 20. gadsimtu miju. Šī iemesla dēļ un arī

savas konservatīvās dabas dēļ daudzas senās tradīcijas seti saglabājuši labāk nekā viņu kaimiņi: igauņi, latvieši un krievi.

Jervelills stāsta, ka jau vairāk nekā 25 gadus katra augusta pirmajā sestdienā seti svin karaļvalsts dienu. Šajos svētkos norisinās setu karaļa vēlēšanas.

“Par “karali” tiek dēvēta karaļa reprezentatīvā persona,” precizē Jervelills un atklāj, ka šo tradīciju seti ieviesuši laikā, kad viņu kultūra kļuvusi apdraudēta, kad viņi gandrīz pazaudēja savu valodu un ieražas.

“Šajā laikā setu zemē Setomā dzīvojošo setu skaits bija sarucis līdz diviem tūkstošiem. Salīdzinājumam – iepriekšējā gadsimta sākumā Setomā dzīvoja 18 000 setu. Seti bija pārcēlušies uz dzīvi citur un lielākā daļa no viņiem kaunējās par savu izcelsmi.

Tādēļ, lai raisītu setu ļaudīs lepnuma sajūtu, setu aktīvisti iedvesmojās no setu eposa “Peko” un ieviesa Setu Karaļvalsts dienu – kultūras festivālu, kurā būtu iespēja sapulcināt Setomā visus Igaunijā, Krievijā un citās valstīs dzīvojošos setus.

Taču šogad, ja karantīna ieilgs, tad 27. karaļvalsts diena no augusta sākuma tiks pārcelta uz 5. septembri.”

Sarunu pilnā apjomā lasiet LSM!