Šonedēļ ieklausāmies latgaliešu sadzīves dziesmu ansambļa "Olūteņš" Maija dziedājumos Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, aprunājamies ar Latviešu folkloras krātuves pārstāvi Sanitu Reinsoni par krātuves aktualitātēm, kā arī uzzinām ko vairāk par Kadriļu nakti Rēzeknes novada Lūznavas muižā.

Aizvadītajā svētdienā pēc Svētās mises Brīvdabas muzeja Katoļu baznīcā, ko vadīja priesteris Renārs Birkovs no Jēkaba katedrāles, VEF kultūras pils senioru kluba latgaliešu sadzīves dziesmu ansambļa "Olūteņš" jeb "Avotiņš" dziedātājas sapulcējās pie Gutu sādžas krucifiksa un stundas garumā dziedāja Marijas dziesmas. Maija dziedājumi pie krusta ir Latgalē sastopama tradīcija, par kuru dziedātāja Monika Puriņa zina stāstīt nedaudz vairāk.

"Vēl bijām mazi bērni, kad māte mūs visus vilka pie krusta,” stāsta Monika. "Tāpēc jau no bērnības šīs dziesmas zinām no galvas. Tagad krusts stāv, bet nav jau vairs, kas dzied. Maijā, kad mūs aicina uz Brīvdabas muzeju, vienmēr braucam un dizedam. Nu jau gandrīz katru gadu.”

Vaicāta, ko īsti simbolizē dziedāšana pie krusta, Puriņas kundze atgādina: "Maijs tiek uzskatīts par Jaunavas Marijas mēnesi, tāpēc maijā pie krusta dziedot jāpielūdz tieši viņa."

Nesen noslēgusies Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas rīkotā akcija "Valodas talka", par kuru vairāk stāstījām 1. marta raidījumā. Šī virtuālā talka, kas vietnē talka.garamantas.lv aicināja ikvienu iepazīt senus folkloras pierakstus un piedalīties to atšifrēšanā, tika atklāta pirms nepilniem diviem mēnešiem, sagaidot Starptautisko dzimtās valodas dienu, kas pēc UNESCO iniciatīvas visā pasaulē katru gadu tiek atzīmēta 21. februārī. "Etnovēstis" tikās ar LFK pētnieci Sanitu Reinsoni, lai noskaidrotu, kādi ir "Valodas talkas" rezultāti un kas aktuāls Folkloras krātuvē šobrīd.

"Sākumā pat nezinājām, ko īsti no "Valodas talkas" sagaidīsim – cik liela būs aktivitāte, vai šis pasākums atmaksāsies.

Bet rezultāti ir fantastiski! Tiešām apbrīnojami, cik daudz īsā laikā kopīgiem spēkiem var izdarīt! Apjoms, kas paveikts, vērtējot manuskriptu lappušu skaitā, ir 14 tūkstoši.

Tie, kuri vairāk pazīstami ar folkloras manuskriptiem un iztēlojas Rīgas Latviešu biedrības zinību komisijas milzīgos sējumus, var iztēloties, ka šeit ir apmēram divi šādi te manuskripti. Apjoms tiešām ir grandiozs. Talka ir noslēgusies, un šobrīd mēs pārbaudām atšifrējumus, lai noskaidrotu, kurš tad ir uzvarētājs, jo ir vairākas skolas, kuras atrodas ļoti līdzīgās pozīcijās.

Tā bija tāda draudzīga sacensība, kur varēja piedalīties gan individuāli, gan arī skolas. Ja dalībnieks norādīja skolu, tad viņš jau krāja punktus savai skolai. Jāsaka, ka dažas skolas to uztvērušas ļoti nopietni.

Mums jau radās bažas, vai skolēni iet uz stundām un vai maz naktī guļ, sevišķi noslēgumā…

Kopumā no visas Latvijas iesaistījās 20-30 skolas. Uzvarētāji šajā gadījumā esam mēs visi, bet tie, kuri bijuši visrosīgākie, saņems privātus ielūgumus uz „Valodas talkas” noslēguma svinībām Latvijas Nacionālajā bibliotēkā,” stāsta Sanita. Viņa atgādina, ka būs arī pateicības balvas, diplomi, un dalībniekus suminās arī Kultūras ministre Dace Melbārde un tradicionālās dziedāšanas grupa „Saucējas”.

"Ir sajūta, ka talkošana neapstāsies. Vēl joprojām cilvēki var piedalīties. Protams, konkrētā sacensība ir beigusies, bet lapu neesam slēguši – var nākt un piedalīties,” stāsta Sanita.

Sarunas gaitā – vēl par latviešu folkloras krātuves motivāciju doties dažādos izbraukumos ārpus Rīgas. "Līdz ar to, ka pēdējo divu gadu laikā esam digitalizējuši ļoti daudz materiālu, tīmeklī pieejams ļoti bagātīgs to klāsts. Vēlamies par tiem pastāstīt arī ārpus sociālajiem tīkliem un interneta, vēlamies nokļūt pie tiem ļaudīm reģionos, kuru priekšteči šos materiālus sarūpējuši. Tāpēc arī dodamies uz dažādām Latvijas vietām. Šogad to darām ar Kultūrkapitāla atbalstu, rīkojam seminārus, kur stāstām par konkrētās vietas materiāliem, kas jau digitalizēti, kas tajos atrodams, kādi cilvēki piedalījušies un rīkojam tādas kā apmācības, kā ļaudis ar to var strādāt – ko viņi var izdarīt, kā viņi var iesaistīties. Viens seminārs šogad jau notika Liepājā un tūlīt būs arī Mazsalacā, kur piebiedrojās arī grafiķa Daiņa Rožkalna izstāde. Rudenī dosimies uz Cēsīm, plānota ir arī Gulbene, Viļaka un Talsi.”

Bet 13. maija vakarā Lūznavas muiža Rēzeknes novadā aicina uz Kadriļu nakti, kas ļaus atgriezties muižas atklāšanas laikā 20. gadsimta sākumā un piedzīvot tajā valdošo saviesīgo dzīvi... Ideja par Kadriļu nakti Lūznavas muižā radusies, iedvesmojoties no Latvijas Universitātes folkloras deju kopas “Dandari” pērn organizētās Kadriļu balles Rīgā, par kuru stāstījām pagājušā gada 10. novembra Etnovēstīs. Šoreiz kadriļas ierādīs un dejot aicinās gan folkloras kopa “Dandari” no Rīgas,  gan deju kopa “Dziga” un folkloras draugu kopa “Vīteri” no Rēzeknes. Balles dalībnieki aicināti tērpties, ievērojot 20. gs. sākuma modes tendences. Dalība pasākumā ir bez maksas, un, iespējams, kāds, kurš ļoti vēlas Kadriļu naktī piedalīties, vēl var pagūt pieteikties, rakstot muiza@luznavas.lv. Vairāk informācijas luznavasmuiza.lv