Par kolektīvo monogrāfiju „Nemateriālais kultūras mantojums nacionālajās un starptautiskajās tiesībās: pārsniedzot 2003. gada konvenciju” uzzinām sarunā ar Latvijas kultūras akadēmijas docenti un vadošo pētnieci Anitu Vaivadi, savukārt par projekta ETNO-GRAFIKA ieceri vēsta filozofs un tautas mitoloģiju pētnieks, kultūras kritiķis un dokumentālo filmu "Kurši" un "Baltu ciltis"scenārija autors Toms Ķencis.

Pagājušā gada izskaņā klajā nākusi grāmata, kurā salīdzinoši analizēta 26 valstu pieredze nemateriālā kultūras mantojuma tiesību jomā, aptverot dažādus pasaules reģionus un atšķirīgas tiesību tradīcijas.

Līdz ar 2003. gada UNESCO konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma sargāšanu aktualizējusies nemateriālā kultūras mantojuma elementu apzināšana un kopšana. Arī Latvijā – katru gadu Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā tiek iekļautas jaunas vērtības, un sabiedrība pamazām gūst izpratni par to, kādi kultūras elementi ir uzskatāmi par nemateriālā kultūras mantojuma daļu.

Taču katrā valstī tāpat kā kultūru atšķirības, arī izpratne par to, kādi elementi ir uzskatāmi par nemateriālo kultūras mantojumu, atšķiras.

Viens veids, kā uz šīm atšķirībām palūkoties, ir salīdzināt dažādu valstu rakstīto vārdu jeb likumu.

Latvijas Republikas Nemateriālā kultūras mantojuma likumā noteikts, ka nemateriālais kultūras mantojums ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kas atspoguļo Latvijas kultūras tradīcijas un ir no paaudzes paaudzē pārmantotas, apkārtējās vides noteiktas, mijiedarbībā ar vēsturi, dabu un radošo darbību izstrādājušās zināšanas, prasmes, vērtības un rīcības modeļi, tai skaitā mutvārdu tradīcijas un izpausmes, spēles mākslas,paražas, rituāli, svētki, zināšanas par dabu un Visumu, tradicionālās amatniecības prasmes, kā arī ar iepriekš minēto saistītie instrumenti, priekšmeti, artefakti un kultūrtelpas.

Pētījumā „Nemateriālais kultūras mantojums nacionālajās un starptautiskajās tiesībās: pārsniedzot 2003. gadakonvenciju” salīdzinošā veidā aplūkotas nemateriālā kultūras mantojuma tiesības 26 pasaules valstīs.

Šī kolektīvā monogrāfija īstenota Latvijas-Francijas zinātniskās sadarbības programmas “Osmoze” ietvaros, un tā Marijas Kornī (Marie Cornu), Anitas Vaivades, Lilī Martinē (Lily Martinet) un Kleā Anses (Clea Hance) zinātniskajā redakcijā izdota izdevniecībā Edward Elgar Publishing Apvienotajā Karalistē, un tagad grāmata sasniegusi arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumu.

Piecus gadus ilgušā pētījuma izstrādē bija iesaistīti tiesību zinātnieki, antropologi, etnologi, folkloristi, kā arī politikas veidotāji un īstenotāji no visām iesaistītajām valstīm, arī no Latvijas, kur pētījuma īstenošanu vadīja Latvijas Kultūras akadēmijas docente, mākslas zinātņu doktore un tiesību zinātņu maģistre Anita Vaivade. Ar viņu arī saruna.

***

Latvijas Universitātes Literatūras, Folkloras un Mākslas institūta mājas lapā publicēta informācija par kādu interesantu starpdisciplināru projektu – ETNO-GRAFIKA: Baltijas nemateriālā kultūras mantojuma vizuālās interpretācijas, un tā īstenošanas laikā no šī gada pirmā janvāra līdz 2023. gada jūnija beigām ir iecere pētīt folkloras attēlojumu padomju okupācijas laika Baltijas grafikās un meklēt iespējas atdzīvināt šīs kultūras mantojumu mūsdienīgās formās. Kādās, to noskaidrojam sarunā ar Tomu Ķenci.