Raugāmies, ar kādām vērtībām bagātāks tapis Nemateriālā kultūras mantojuma saraksts, kā arī sarunājamies ar Ivetu Dukaļsku par 25. novembrī Sēļu muižā aizvadīto Latviskās dzīvesziņas un folkloras festivālu "Audz, pupa!"

Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu papildina četras vērtības

25. novembrī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā svinīgā ceremonijā noritēja apliecinājumu par iekļaušanu Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā pasniegšana četrām jaunajām nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtībām. Tās ir: 

Piebalgas kultūrtelpa (pieteicējs: Cēsu novada pašvaldība), kuras iedzīvotāji – piebaldzēni – ir būtiski latviešu nacionālās identitātes nesēji savā savdabīgajā patībā, kas veidojusies, savijoties senām prasmēm, dzīvestelpas specifikai, nerimstošajai vajadzībai pēc izglītības un zināšanām;

Bārtas kultūrtelpa (pieteicējs: Dienvidkurzemes novada pašvaldības Kultūras pārvalde), kas atrodas Lejaskurzemē, un kopā ar kaimiņu (Nīcas un Rucavas) kultūrtelpām, ir nozīmīga kultūrvēsturiska vieta Latvijā, kur tiek saglabātas, joprojām dzīvas uzturētas un arī atjaunotas senās tradīcijas;

Celu jostiņu aušanas tradīcija Ziemeļlatgalē (pieteicējs: biedrība "Upītes jauniešu folkloras kopa") – viens no senākajiem jostu aušanas veidiem, kas pazīstams visā Latvijā, bet bijis īpaši izplatīts Latgalē;

Sēņu vākšana un izmantošana (pieteicējs: Latvijas Mikologu biedrība) – nacionāla mēroga tradīcija, kas tiek kopta visā Latvijas teritorijā un kas ir saistīta gan ar zināšanām par dabu, gan kulinārajām un citām prasmēm.

Aicinām noskatīties arī šī gada nemateriālā kultūras mantojuma jauno vērtības apliecinājumu pasniegšanas ceremonijas tiešraides ierakstu un ielūkoties Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

"Audz, pupa!"

25. novembrī Valmieras novada Sēļu muižā notika pirmais Latviskās dzīvesziņas un folkloras festivāls "Audz, pupa!", kurā sabrauca astoņas dažādas folkloras un tautas mūzikas grupas, muzikanti no visas Latvijas, kā arī vēl sēklu audzētāji un Latvijas Permakultūras biedrība, kuri prezentēja sēklu maiņas kustību.

Satikās divas sfēras, kas savā ziņā ļoti tuvas. Tika ne tikai dziedāts, dejots, iets rotaļās, minētas mīklas, bet arī spēlētas spēles un notikusi pat sacensība, piemēram, pupiņu ātrlobīšana, vēl arī mainīšanās ar sēklām, radošās ādas rotu un niedru stabulīšu darbnīcas un pupiņu ēdienu degustācijas.

Uz sarunu pēc pavadītajiem svētkiem aicinājām pasākuma idejas autori un rīkotāju, folkloras kopas vadītāju Ivetu Dukaļsku.