Danču vakari Berlīnē svin trīs gadu dzimšanas dienu, tāpēc īpašā reportāžā no Vācijas galvaspilsētas Rozīte Katrīna Ponne raidījumā sarunājas ar trim deju vakara dalībniekiem: Berlīnes danču vakaru galveno organizatori un Berlīnes latviešu folkloras kopas "Rīta rasa" dalībnieci Zandu Liepiņu, pasākuma viesi, dejotāju Maksu no tālās Jaunzēlandes, kurš dalās savos iespaidos par to, kādas ir sajūtas pirmo reizi dejojot latviešu dančus, kā arī ar mūziķi, danču muzikantu, etnomuzikologu Ēriku Zepu, kurš par godu Berlīnes danču vakaru trīs gadu jubilejai kuplināja muzikantu sastāvu.

Sparīgie latviešu un kaimiņu tautu deju soļi Berlīnē dzirdami arvien lielākās un lielākās zālēs, jo danču vakari pulcē arvien vairāk dejotgribētājus.

"Berlīnē ir ļoti liels deju piedāvājums, bet tieši no mūsu reģiona nav. Tas viņiem šeit ir lielais nezināmais un ar to mēs laikam arī te esam unikāli," prāto Zanda Liepiņa.

"Vēl mums saka, ka mēs esam unikāli ar to, ka mēs arī dziedam dančos. Jo pārsvarā dančos, kurus arī šeit spēlē, neviens nedzied vai dzied ļoti reti.

Svarīgi tas ir mums pašiem, bet mēs priecājamies, ka arī mēs esam kultūras vēstneši."

Tikām Ēriks Zeps sarunas gaitā dalās savas pārdomas par to, cik viegli ir attālināties latviešu tautas deju iekļaušanas danču vakaru programmās: "Pirms aptuveni diviem gadiem mēs gan ar "Rikšiem", gan ar Julgī [Stalti] sapratām, ka, piemēram, 3x3 nometņu danču vakaros procentuāli nedaudz par maz sāk palikt tieši latviešu danči. [..] Sāk tiešām samazināties šis latviešu danču skaits. Līdz ar to es apņēmos pirms diviem gadiem vairāk ieviest tieši latviešu dančus - vismaz tos, kas ir fiksēti te."

Viņš uzskata, ka tā ir arī danču muzikantu atbildība plašāk parādīt latviešu tautas deju pūru un noturēt, lai mūsu pašu danči nepazūd. 

Raidījuma noslēgumā - dažas tuvāko pasākumu un mūzikas aktualitātes.