Pirms trim gadiem Latvijā tika aizsākta jauna tradīcija – tautastērpu gājiens.

Tā pirmsākumi saistās ar tautastērpu centra “Senā klēts” 25 gadu jubileju, un kopš tās gājiens no Rātslaukuma līdz Brīvības piemineklim ik gadu notiek 4. maijā – Latvijas neatkarības atjaunošanas dienā.

"Viss sākās ar to, ka tautastērpu centram "Senā klēts" radās sajūta, ka tautas tērpus kaut kādā veidā vajadzētu parādīt visiem, un 2016. gadā tika sarīkots pirmais tautastērpu gājiens, lai nodemonstrētu tērpu kolekciju, kas ir centra krājumā. Pēc tam šī gājiena tradīcija ieviesās kā daļa no Latvijas valsts svētkiem," stāsta viena no gājiena rīkotājām Evita Lisovska.

Vaicāta, vai gājienā var piedalīties tikai cilvēki, kuriem ir pilns etnogrāfiskais vai arheoloģiskais tautastērps, vai arī tādi, kuriem tautastērps vēl tikai top, Lisovska uzsver:

"Būtu jau brīnišķīgi, ja tautas tērps būtu pilnībā nokomplektēts, kaut gan mēs labi zinām – tāpat kā Rīga nekad nav gatava, arī tautastērps nekad nav gatavs, to vienmēr var papildināt.

Viens no gājiena organizētājiem ir tautastērpu centrs "Senā klēts", pie viņiem vienmēr var vērsties pēc palīdzības un padoma, ja ir jautājumi tautastērpu komplektēšanā."

To, vai tautastērps pieder pašam gājiena dalībniekam, vai arī korim, folkloras kopai vai deju kolektīvam, saprotams, neviens nepārbaudīs. "Protams, ka tautastērpu var arī aizņemties. Svarīgākais ir kopā būšanas mirklis un tas, ka tu uzvelc tautastērpu un mūsu svētku dienā sajūties īpaši. Būtiskākais, ka šajā gājienā var piedalīties arī cilvēki, kuri parasti nevelk tautas tērpu kā skatuves tērpu, kuri nedejo, nedzied koros, bet kuriem vienkārši mājās ir tautastērps – šis gājiens ir lieliska iespēja to uzvilkt un padarīt to par goda tērpu.

Tāpēc arī pasākuma nosaukums ir "Tauta. Gods. Tērpi"