25. janvārī ar otro semināru tiešsaistē noslēdzās cikls LATGALES TRADĪCIJU ILGTSPĒJA MŪSDIENU VIDĒ, ko Latgales vēstniecībā GORS ar Kultūras ministrijas un Latgales plānošanas reģiona atbalstu rīkoja Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar biedrību “Dienvidlatgales NVO atbalsta centrs”. Semināru ierakstus vēl aizvien ir iespēja noskatīties “Youtube” kanālā “LNKC tiešraides”, un šajās Etnovēstīs piedāvājam nelielu ieskatu 14. janvāra semināra “Tradīciju ilgtspēja: nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas stratēģijas” norisē, kurā Latgales tradicionālās kultūras kopēji dalījās ar vērtīgiem pieredzes stāstiem par tradīcijas atjaunošanu, tās pārstāvēšanu starptautiskajā vidē un pieejamajiem atbalsta mehānismiem.

Pēc semināra ievada uzrunām ar 15 minūšu stāstījumiem kopā uzstājās deviņi runātāji. Šī raidījuma aizkadrā paliks stāsts par Preiļu Galvenās bibliotēkas iesaisti stāstniecības tradīcijā, šoreiz nevēstīsim arī par to, kā uzturēt Līvānu stiklu dzīvu, vai arī kādas ir tradicionālo kultūras biedrību attīstības iespējas Latgalē, aizkadrā paliks arī stāsts par tradicionālās keramikas attīstības iespējām Laikmetīgās keramikas centrā Daugavpilī, kā arī šoreiz nepārstāstīsim stāstu par pasaules mūzikas gadatirgu Womex. Šos stāstus, kā arī tos, kuros ielūkosimies pēc mirkļa, atradīsit “Youtube” kanālā “LNKC tiešraides”.

Upīte ir ciems, kas atrodas pie Krievijas robežas. Lai arī 250 km attālumā no Rīgas, tomēr par šo ciemu ir dzirdēts un tajā ir būts. Īpaši atmiņā palicis Upītes jauniešu folkloras kopas “Upīte” akrobātiskais priekšnesums pirms gada folkloras balvas “Austras koks” pasniegšanas ceremonijā. Toreiz ar Andri Slišānu, Upītes folkloras kopas vadītāju un Viļakas novada Šķilbēnu pagasta Nemateriālā kultūras mantojuma centra UPĪTE direktoru, Etnovēstis neaprunājās, tādēļ atskaņojam nelielu ieskatu viņa stāstā Latgales seminārā par to, kā savu ciemu padarīt par savas pasaules centru.

Andra Slišāna stāstam sekoja Līvānu folkloras kopas “Ceiruleits” vadītājas Annas Kārkles stāsts par to, kā nemitīgi būt un noturēties starptautiskajā apritē.

Savukārt par to, kā eksperimentējot, veidot jaunus mūzikas instrumentus, seminārā bija iespēja uzzināt no Aleksandra Maijera.

Un visbeidzot ieskatu seminārā “Tradīciju ilgtspēja: nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanas un popularizēšanas stratēģijas” noslēdzam ar Latvijas Nacionālā kultūras centra nemateriālā kultūras mantojuma ekspertes Gitas Lanceres vēstījumu par nemateriālo kultūras mantojumu kā resursu attīstībai.