Pagājušonedēļ trīs dienu garumā interesenti bija aicinātie piedalīties “Satiec savu meistaru” pavasara semināros tiešsaistes platformā Zoom, ar ko tika aizsākts jau 13. Latvijā vērienīgākais tradicionālo prasmju apgūšanas pasākums “Satiec savu meistaru”. Kamēr iecerētās klātienes tikšanās ar meistariem visā Latvijā ceram sagaidīt septembrī, tikmēr pavasara semināros Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicināja tikties ar meistariem-pētniekiem un ieklausīties dažādu amatu prasmju izzināšanas, saglabāšanas un tālāknodošanas stāstos.

“Ar vārdu “meistars” saprotam ne tikai personu, kura darina skaistas un noderīgas lietas, bet arī tos, kuri pēta, izzina un māca.

Savā ziņā un plašākā nozīmē vārds “meistars” ir universāls,”

tā saka Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, kura visus trīs seminārus arī vadīja. Jāpiebilst, ka seminārus virtuāli apmeklēja vairāk nekā 300 dalībnieku, un priecē, ka tādējādi iespēja piedalīties bija arī ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem.

"Etnovēstīs" piedāvājam atskatu uz semināros dzirdēto. Pirmajā seminārā tekstīliju un vēstures pētniece Anete Karlsone vēstīja par brunču kabatām un to pielietojumu etnogrāfiskajā materiālā, daloties ar praktiskiem ieteikumiem, kā, piemēram, tautas tērpu gājienos vai dziesmu svētkos tērpam nepieskaņojamu somiņu vietā ērti izmantot

Anetes Karlsones vēstījumu radoši papildināja Latvijas Amatniecības kameras meistares Solvitas Zarupskas krāšņo, jau modernizētu kabatu prezentācija ar nosaukumu “Dažādas kabatas kā iedvesmas avots mūsdienīga tērpu aksesuāra darināšanā”.

Otrajā seminārā latviešu apģērba vēstures pētniece Ieva Pīgozne sniedza interesantu lekciju ar nosaukumu “Latviskā krāsu izjūta apģērba vēstures skatījumā”, iepazīstinot arī ar savā pētījumā balstīto tikko kā klajā nākušo grāmatu “Krāsas un to nozīme 3. - 13. gadsimtā baltu apģērbā”, ko izdevis Latvijas Nacionālais kultūras centrs.

Savukārt trešajā “Satiec savu meistaru” seminārā dalībniekiem bija iespēja uzzināt par latviešu bagātajām adīšanas prasmēm un tradīcijām un apjaust, ka mūsu cimdu raksti tik tiešām ir unikāli un pievilcīgi arī pasaules mērogā.

Tā noslēdzošajā seminārā uzzinājām, kā Rucavas tradīciju kluba vadītājai Sandrai Aigarei klājies ar ilggadējo darbu pie Rucavas cimdu mantojuma kopšanas, savukārt tautas tērpu centra “Senā klēts” meistare Ziedīte Muze sniedza praktiskus ieteikumus latviešu rakstaino cimdu darinātājiem, rādot arī interesantu prezentāciju, kā, pētot rakstus no seniem daļēji izirušiem cimdiem, radītas jaunas cimdu kopijas. Vēl noderīgi seminārā bija apjaust, ka cimdu rakstus ietekmējuši divi faktori – tradīcija un mode, un ka cimdi izsenis bieži tikuši dāvināti. Jāpiebilst, ka Ziedīte Muze aicina tautas tērpu centrā “Senā klēts” nogādāt senu cimdu paliekas vai fotogrāfijas, pēc kurām rakstus varētu restaurēt un tādējādi veidot Latvijas cimdu karti.

Jāpiebilst, ka pasākums “Satiec savu meistaru” kļuvis par gaidītu notikumu un guvis lielu atsaucību no meistaru un apmeklētāju puses. Tā būtība ir vēstīt plašākai sabiedrībai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un pārmantošanu, kā arī meistariem, viņu zināšanām un prasmēm. 2020. gada pasākumā vairāk nekā 104 vietās mācekļus pie sevis aicināja tautas lietišķās mākslas meistari, stāstnieki, teicēji un muzikanti un pasākumu apmeklēja vairāk nekā 2365 interesenti. Vairāk informācijas www.satiecsavumeistaru.lv