Laiks pavasarīgām "Etnovēstīm", jo šoreiz klāt ir ne tikai pavasaris, bet arī Dr. habil. philol. emeritus pētnieces Beatrises Reidzānes grāmata "Meža putnu kāzas "Latvju dainās"". Par putniem un ne tikai sarunājamies ar pašu pētnieci.

Savukārt kopā ar biedrības "BalTfolk" pārstāvēm Ingu Dūku un Sandru Rozenblati ielūkojamies gaidāmajā "Blusu ballē", kas notiks 22. martā Ģertrūdes ielas teātrī.

***

Beatrises Reidzānes grāmata "Meža putnu kāzas "Latvju dainās"" veltīta "Latvju dainu" tipā LD 2686 tēloto "meža putnu kāzās" iesaistīto 44 putnu un dzīvnieku semantikai.

"Laika ritējumā ugunskurs un pajumte pie tā nošķīra cilvēku no pārējiem meža vai stepes iemītniekiem – gan lidojošiem, gan rāpojošiem, gan uz četrām kājām skrejošiem. Tomēr putni un meža dzīvnieki joprojām palika saistībā ar cilvēka sadzīvi un vienu no šīs sadzīves aspektiem – personificēto putnu un dzīvnieku, t.i., meža putnu, tēlu izmantošanu cilvēku bērnus mācot dažādiem sadzīves un darba veidiem. Izvēlētā tēma kāzas ir ģimenes svētku veids, te katrs no precību pāra tiek iesaistīts apzinīgā vecumā, tāpēc patur rituālu atmiņā un spēj un vēlas nodot to tālāk, arī izmantojot procesa atveidei personificētu meža putnu kāzu tēlojumu," stāsta autore.

Grāmatai ir trīs nodaļas, no kurām pirmajā analizēti tautasdziesmu tipa LD 2686 pieraksti – garā dziesma (pieraksti satur 7–32 strofas), aptverot gan strofu struktūru veidošanos, gan strofas saistījumu ar kāzu norises epizodi un darbojošamies tēliem. Otrajā nodaļā apskatīts darbojošamies tēlu biežums, to raksturojums un funkcijas kāzu procesā. Trešā nodaļa veltīta 232 īsajām dziesmām – četrrindēm, kas ir bērnu dziesmu apkaimes teksti, un kuros ar ģimenes izveidi – lūkošanos, kāzām un bērnu aprūpi nodarbojas arī LD 2686 neminēti putnu kāzu dalībnieki.

LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, Dr. habil. philol. emeritus Beatrise Reidzāne zināma kā autore vairākiem darbiem, kuros analizēta dzīvnieku semantika latviešu tautasdziesmās, pēdējie no tiem "Latviešu tautasdziesmu semantika. Vilka tēls "Latvju dainās" ("Zinātne", 2019) un "Latviešu tautasdziesmu semantika: Dabas tēli tautasdziesmās" ("Zinātne", 2015).

***

Biedrības "BalTfolk" dalībnieces, rīkotājas Ingas Dūkas un viņas kolēģes Sandras Rozenblates balfoka žanra definīcija skan šādi: "Balfolks ir deju kustība, kurā tiek iekļautas dažādu Centrāleiropas reģionu tradicionālās dejas – gan franču, gan portugāļu, vācu un zviedru. Tās tiek dejotas brīva formāta pasākumos – folk ballēs. Deju horeogrāfija ļauj justies brīvi ikvienam un paredz, ka arī dejotājiem-iesācējiem ir viegli pievienoties dejām, vienlaikus arī pieredzējušiem dejotājiem ir plašas iespējas improvizēšanai un pašizpausmei. Katrā balfolk komūnā vietējie muzikanti pēc saviem ieskatiem un pēc dejotāju vēlmēm repertuāram pievieno gan tādas visiem pazīstamas dejas kā polkas un valšus, gan kādus konkrētajā kultūrā populārus tradicionālos dančus. Balfolk mūziķi izpilda ne tikai tradicionālas melodijas, bet rada arī oriģinālmūziku iedvesmojoties arī no citiem mūzikas stiliem, piemēram, svinga, salsas vai elektronikas."